Par to kas lasa

Mērķis

Pierakstīt izlasīto. Un, ja zvaigznes būs labvēlīgas, varbūt iedegt kādā vēlmi lasīt — vai pat rakstīt.

Pieredze

Varu bez kautrēšanās atzīties: savā mūžā esmu izlasījusi vismaz vienu nelielu bibliotēku. Ar grāmatām man ir attiecības kopš brīža, kad burti pirmo reizi sakārtojās vārdos. Tās mani ir glābušas no izmisuma, reizēm arī no pasaules ar neglītu vaigu, devušas patvērumu, klusumu un mierinājumu. Pati gan grāmatas nerakstu — lai arī pēdējos gados gan tuvi, gan tāli cilvēki mani uz to ir aicinājuši. Toties reizēm top kāds raksts preses izdevumiem. Bet kas zina…

Ko lasu

Romānus, biogrāfijas, fantastiku, ezotēriku, izglītojošo literatūru. Vienā vārdā — visu. Bez aizspriedumiem.

Grāmatu izvēle

Reiz, tāpat kā daudzi, izvēlējos grāmatas pēc vāciņiem un pirmajām rindkopām. Tas bija ilgs, nogurdinošs klejojums starp plauktiem, kas nereti beidzās ar pārslogotu somu vai tukšām rokām. Tagad grāmatas nāk pie manis pašas. Esmu uzticējusi šo uzdevumu saviem tuvākajiem — viņi ir mani neoficiālie grāmatu piegādātāji. Tā atkrīt izvēles mokas un pazušana grāmatnīcās vai bibliotēkās. Izņēmums ir gadījumi, kad kāda grāmata uzrunā pati: caur ieteikumu vai klusu balsi grāmatu blogā.

Pirmā grāmata

Tā slēpjas agrā bērnībā, tāpēc atmiņai jāpiepalīdz. Taču man ir sajūta, ka tā bija Astrīdas Lindgrēnes “Ronja — laupītāja meita”.

Laba grāmata ir…

…garšīga. Tā pazūd laikā, liek aizmirst pulksteni un apkārtni. Noliekama tikai tad, kad ir izlasīta līdz pēdējam vārdam. Tā pamodina fantāziju, ļauj dzīvot varoņu dzīves, domāt viņu domas, elpot viņu elpu. Un pēc tam ilgi nelaiž vaļā. Pie nākamās grāmatas ķerties ir grūti.

Slikta grāmata ir…

…tā, par kuru ir prieks teikt: “beidzot izlasīju”. Ļoti slikta ir tā, kuru nolieku neizlasītu.

Atklājums

Esmu satikusi cilvēkus, kuru dēļ skaidri zinu: grāmatas mēdz būt daudz interesantākas par cilvēkiem.

Es kā lasītājs

Esmu centīga un aizrautīga. Centīga, jo gandrīz katra paņemtā grāmata tiek izlasīta līdz galam, pat ja tā ir smaga, nesaistoša vai miegu uzdzenoša. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tās, kas mani pieveikušas. Aizrautīga, jo man patīk lasīt vienā elpas vilcienā: visur un vienmēr. Grāmatas ir maize manai dvēselei — bieži aprīta steigā, nevis lēni baudīta.