Vārdu pasaulē

Kamēr rakstu pārdomas par šo grāmatu, man fonā skan Nick Cave albums "And the Ass Saw the Angel". Jā, jā arī viņa grāmatai ir tāds pats nosaukums. Jāatzīst, ka fonā man vairāk skan dzeja nekā mūzika. Šis gotiskais romāns nav nekāda laimīgā pasaka, tas drīzāk ap dvēseli aplipina dubļus un paštaisnumu, ko sev līdzi nes grāmatas varoņi. Tevi ieskauj milzīga cietsirdība un vardarbība, un īsti nav skaidrs, kā vārdā tas viss notiek. Vai Dieva vārdā drīkst pazemot un iznīcināt citus tikai tāpēc, ka šķiet - Viņš ir pametis ciematu? Vai tas, ka tev sākas grūtības, uzreiz nozīmē, ka Dievs tevi ir pametis? Varbūt ir tieši otrādi - Viņš tieši tagad ir cieši līdzās un vēro, vai ļausi sev pārvērsties par lopu bez morāles tikai tāpēc, ka ir grūti? Šī grāmata liek domāt, ka tās autors nav augstās domās ne par cilvēku sugu, ne Dievu. Cilvēki bez spējas kritiski domāt ir aitas jebkura rokās, kurš piesavinās sev Dieva vārdu. Cauri šīs grāmatas asinīm un tumsas slāņiem izlaužas izcila doma - cil...