Vārdu pasaulē

Kādu laiku atpakaļ gadījās saruna par to, cik mūsdienās vīriešiem ir grūti, ka liela daļa sieviešu it kā grib tikai naudu, viņiem tiek uzstādītas milzīgas prasības un, kad viņas visu ir dabūjušas, tad vīrieti pamet. Nu, kaut kā apmēram tā. Šai sarunai risinoties tālāk, nonācām pie skatupunkta, ka sievietes beidzot ir sasniegušas savā dzīvē to brīvības punktu, kad beidzot tīri instinktīvi mēģina vīriešus nolikt pie vietas par gadsimtiem uzkrātiem pāri darījumiem. Sieviete - vīrieša īpašums, sieviete - dzemdētāja un kalpone utt. Esmu laimīga, ka sievietes ir pilntiesīgas sabiedrības locekles (nu labi, joprojām pastāv dzimumu diskriminācija), nevis puscilvēki, kaut gan ir daži politiskie spēki un arī reliģiskās kustības, kas atkal vēlas mūs atmest atpakaļ tumšajos laikos. Romāns „Kuģis Naondel” izrādās ir otrā grāmata no Sarkanā klostera triloģijas. Es esmu it kā sākusi stāstu no vidus, bet gribu tevi nomierināt -tam īsti nav nozīmes. Šī grāmata, par laimi, ir uzrakstīta tā, ka to var las...