Pirms varēju ķerties pie lasīšanas, notika negadījums. Ja šī Janas Egles grāmata piederētu man, tad būtu vienalga, bet to man iedeva lasīšanas biedrs. Tagad nāksies atdot atpakaļ nedaudz apskādētu grāmatu. Tātad iekužinājos gultā uz lielo lasīšanu (gulta ir mana mīļākā lasīšanas vieta). Atvēru “Svešos”, pār lapu pārmetu grāmatzīmi - ak, kā man patīk grāmatas ar iestrādātām grāmatzīmēm, jo visas savas grāmatzīmes kaut kur pazaudēju, tāpat kā pastkartes, kuras saņemtās aizmirstu svešās grāmatās. Un tad uzrodas Viņa. Laimiņa ir 2025. gada 30. decembrī atnests bomžu kaķītis. Viņa sāk spēlēties ar grāmatzīmi, man tas lasīt netraucē, lai spēlējas. Bet tad es dzirdu sņakstinošu skaņu, paceļu acis no grāmatas un pamanu, kā puse no grāmatas grāmatzīmes pazūd Viņas puncītī. Izrauju grāmatu ar atlikušo, apkošļāto, slapjo striķīti–grāmatzīmi. Nu grāmata ir ieguvusi savas skrambas. Sākumā domāju, iespējams, šie būs “garšīgi” stāsti, un Laimiņa ir kā zīme no augšas :D Izlasot grāmatu, top skaidrs, k...
- Iegūt saiti
- X
- E-pasts
- Citas lietotnes