Lasīšana prasa piespiešanos jo daudzviet teksts šķiet banāls, jau kaut kur atgremots. Vai nu es esmu pārāk daudz izlasījusi par Otro pasaules karu un tāpēc šī autore mani nespēj uzrunāt ar neko citu kā vien nīgrumu, vai arī viņa patiešām nav prasmīga sāpju un ciešanu atveidošanā? Grāmatai piemīt izteikts amerikānisks skatījums un tas šajā gadījumā nav kompliments. Jūtama distance, emocionāls un vēsturisks attālums. Rodas iespaids, ka autore drīzāk vēro Eiropas traģēdiju no droša attāluma, nevis mēģina to saprast. Drīzāk tas izskatās pēc rūpīgi izrēķināta komercprojekta, jo šobrīd rakstīt par Otro pasaules karu ir pieprasīti un tirgojami. Šo stāstu iedvesmojis vēsturisks fakts par pagrīdes bibliotēku Varšavā Otrā pasaules kara laikā. Vidusskolniece Zofja kopā ar citiem grāmatu mīļotājiem, gar nacistu degunu, iznes aizliegtās grāmatas no bibliotēkas, lai tās paslēptu citā slepenā bibliotēkā. Viņas labākā draudzene ir ebrejiete, un, kad viņai kopā ar ģimeni nākas doties uz geto, Zofjai jā...
- Iegūt saiti
- X
- E-pasts
- Citas lietotnes