Vanesa Difenbau "Ziedu valoda" 397.lpp

Saturs: 
Romāns ir par jaunu meiteni, tikko sasniegušu pilngadību, kuru liktenis bērnībā mētājis no audžuģimenēm uz bērnu namiem, no bērnu namiem uz audžuģimenēm. Un katra šī vieta ir atstājusi viņā nospiedumu. Nospiedumu, kurš liek Viktorijai šaubīties vai viņa spēs izveidot pati savu ģimeni, vai maz spēj mīlēt. Un vienīgais veids, kā viņa spēj sazināties ar pasauli ir ziedi, caur tiem viņa nodod cilvēkiem vēstis.
Mana atsauksme: 
Šo rakstnieces debiju veiksmīgu padarīja tas fakts, ka viņa ir bijusi audžumātes lomā līdz ar to, manuprāt, psiholoģiskā līnija bija pat ļoti baudāma, loģiska un saprotama. Lasot romānu visu laiku nepameta doma, vai pamestais spēj nepamest? Vai nemīlētais spēj mīlēt? Ļoti patika realitātes garša, kad situācija netika izpušķota ar laimes saldumu, pēkšņu varavīksni pār dzīvi.

Interesanta doma rakstniecei bija par ziedu valodas izmantošanu grāmatā. Ziedu valoda nav rakstnieces fantāzijas auglis, bet tāda patiešām bija Viktorijas laikmetā. Par laimi, šo palīglīdzekli neizmantoja pārspīlēti daudz. Kā arī grāmatas beigās ir neliela ziedu valodas vārdnīca.

Runājot par galveno varoni Viktoriju, tad citiem blogotājiem viņa ir izraisījusi nepatiku ar savu uzvedību un raksturu. Nu ko, man gan tā nebija. Personīgā saskarsme ar bērnu nama bērniem, grāmatas varoni ļāva izprast un saprast. Patiesībā es jutu viņai līdzi, un pēc izlasīšanas nepameta domas par dzīves pabērniem.

Kopsavilkumā gribas pateikt, ka grāmata tiešām man nebija garlaicīga, un gribējās zināt beigas šim stāstam, jo visu laiku lasot baidījos, ka tik beigas nesabojā visu grāmatu. Nē nesabojāja.
Grāmata kā cepums: 
Lai uzzinātu kāda šī grāmata ir kā cepums, nāksies Jums paņemt „Ziedu valodu”, lai to iztulkotu. Kožoties šajā cepumā, ir jūtams koriandra un īrisa aromāts. Katrā kumosā ir jūtama gaiļbiksītes garša. Pāri cepumam ir pārkaisīti smalki papardes un vasaras mēnesenes lapiņas.
Vērtējums: 4 cepumi ar vienu iegrauztu
Un ko Tu domā par šo grāmatu?

Komentāri