Filipa Gregorija: Laumu bērns 287.lpp


Saturs:
Lukam Vero baznīca uzdod izmeklēt noslēpumainus atgadījumus, kuri varētu vēstīt par pasaules gala tuvošanos. Savā pirmajā uzdevumā viņš sastop Izoldi- klostera abati. Viņas klosterī ar mūķenēm atgadās baisas lietas. Izolde par abati kļuvusi pret savu gribu pēc tēva nāves. Tā kā viņa ir jauniņā un ar viņas parādīšanos sākušās visas mistērijas mūķenes meitenei neuzticas. Lai arī mistērija tiek atrisināta, meitene saprot, ka pēc piedzīvotās nodevības klosterī palikt nevar. Viņa bēg. Bēgles ceļš atkal krustojas ar Luku un viņa pavadoņiem. Luka piedāvājas par Izoldes pavadoni tik ilgi kamēr abiem ceļš būs kopīgs.

Ceļojuma laikā abi jaunieši kļūst ar vien simpātiskāki viens otram. Un noslēpumaino mīklu risināšana ceļu padara aizraujošāku.

Mana atsauksme:
Es dievinu vēsturiskos romānus. Visbiežāk pāris stundās tos notiesāju. Prieka un cerību spārnota ķēros pie lasīšanas.

Kā izrādījās šī bija pirmā grāmata no jauniešu grāmatu sērijas „Tumsas ordenis”. Vai es došos pārējo daļu medībās? Nē, bet ja gadīsies, ka kāda daļa pati pie manis atceļos tad gan izlasīšu.

Man šī grāmata bija par primitīvu, un domāju, ka jaunietim, kurš lasa „Vampīru dienasgrāmatas”, „Krēslas”, „Bada spēles”, „Apļus” u.c., arī būs par primitīvu. Pārāk viegli un ātri tapa skaidrs kurš ir vainīgs, kāpēc vainīgs. Mistēriju minēšana izpalika, jo nu nebija tur ko minēt, vainīgie varoņi acīs dūrās.

Neskatoties uz šo bēdīgo pieredzi, es gribu šīs Filipas Gregorijas „pieaugušo” romānus palasīt. Piemēram „Otra Boleinu meita” ir viņas romāns, pēc kura tika uzņemta filma ar tādām zvaigznēm kā Natālija Portmane un Skārleta Johansone. Mani interesē vai tie ir dziļāki un aizraujošāki par šo piedzīvojumu grāmatu?!?

Vēsturiskajam fonam nebija kur piesieties, bet šižets par paredzamu, un trūka arī galveno varoņu personības šķautnes, iekšējās pasaules atspoguļojuma, viņu domu, emociju.

Jā grāmata lasījās ļoti raiti, viena pusdiena pie jūras ieskaitot snaušanu smiltiņās. Bet raitā lasīšana neaizstāj aizrautības, pārsteiguma un negaidītuma trūkumu.

Grāmata kā cepums:
Iekodies, košļā, košļā un saproti, ka nejūti nekādas garšu nianses, garšu bagātību. Tādu iekostu arī noliec atpakaļ.

Vērtējums:
Pusīte cepuma- ne jau tāpēc, ka grāmata būtu nebaudāma, bet gan tāpēc ka man tiešām bija ļoti garlaicīgi lasot. 

Komentāri