Saturs:
Aleks un Rozija jau no bērnības ir labākie draugi. Taču sasniedzot jauniešu gadus viņi piedzīvo pārbaudījumu. Kā saglabāt draudzību no attāluma, jo negaidīti Aleksa ģimenei no Dublinas ir jāpārceļas uz Ameriku. Tomēr neskatoties uz attālumu abu saikne saglabājas. Ieejot pieaugošo dzīvē abi joprojām ir svarīga sastāvdaļa viens otra dzīvē, vienīgi vai tiešām viņus vieno tikai draudzība vai tomēr mīlestība?!?
Mana atsauksme:
Man ļoti, ļoti patika šīs autores romāns "P.S. Es tevi mīlu", un tikpat ļoti man nepatika šī filma. Tāpēc nemaz nešauboties, savā pludmales somā iekrāmēju šo grāmatu. Biju pozitīvi, priecīgi noskaņota ķeroties šim darbam klāt. Bet... ak kāda vilšanās! Katra nākošā nodaļa likās tik paredzama. Paredzamības efekts arī sarežģīja uzmanības noturēšanas funkciju. Jūras šalkoņa, zāļu čaboņa likās daudz interesantākas un saistošākas par grāmatu.
Grāmatas varoņi arī nemaz neatvieglo situāciju, jo īpaši Rozija, viņa man krita uz nerviem ar savu spriest spēju, mūžīgo čīkstēšanu, un vilināt vilināja nolikt romānu malā. Uz grāmatas vāka ir rindiņa: "Dažkārt liktenis nemitīgi iejaucas", man gan gribas skaļi iebilst pret šo rindiņu. Mazāk šai stāstā iejaucās liktenis, kā pašu varoņu stulbums. Jāatzīst gan, ka pēc grāmatas izlasīšanas, sev stipri apsolījos, ja ir šaubas par kaut ko- labāk par to runāt. Jo, lai arī bija laimīgas beigas, patiesībā stāsts ir gana skumjš-zaudēti 20 gadi dēļ pašu gļēvuma un nespējas runāt par to kas ir svarīgs.
Šo vilšanās mirkli grāmatā mazliet retušēja stils kādā tā rakstīta- sarakste starp varoņiem.
Grāmata kā cepums:
Zini to sajūtu, kad gribās kaut ko garšīgu apēst, un kad beidzot pie tā tiec un apēd, tas patiesībā negaršoja nemaz tik labi kā biji iztēlojies, pirms nopirki un notiesāji?!? Šī grāmata ir tieši tāds cepums.
Vērtējums: mīnus par paredzamību, mīnus par banalitātēm, mīnus par....lai būtu 2 cepumi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.