"Likteņa brīdinājuma zīmes nemelo, jo tie, kas tās pieredzējuši, atzīst šo zīmju patiesumu."

"Gleznainā sala ilgu laiku bija Turcijas pārvaldījumā, vēlāk to pārņēma briti, un tikai 1959.gadā tā ieguva neatkarību. Bet jau 1974.gadā tā atkal tika sadalīta starp grieķiem un turkiem." (1)

Loreness Darels atspoguļo posmu, kad Kipra piederēja britiem, un sākās kipriešu cīņa par neatkarību. Kā viņš pats apgalvo: "esmu redzējis Kipras traģēdijas attīstību gan no ciema tavernas, gan no valdības ēkas puses."

Darels Kiprā pavadīja pāris gadus, uzcēla kādā ciematā sev māju, un sadraudzējās ar vietējiem patiecoties savām grieķu valodas zināšanām. Šīs draudzības saites šķiet ļāvušas autoram mums parādīt salas iemītnieku raksturus, uzskatus, tipiskās iezīmes, kas piemīt katrai kultūrai. Nemaz jau nerunājot par pašas salas radīto atmosfēru, autors kā prasmīgs gleznotājs ik detaļiņu apraksta tā, ka lasītājs ar Darela acīm ierauga, sasmaržo un sagaršo kontrastaino Kipru. Sākoties nemieriem, gribot negribot, grāmatā bija jāiekļauj politiskā situācija. Bez tās iepazīšanās ar Kipru vairs nebūtu pilnvērtīga, jo katrs notikums atstāj nospiedumus un nogulsnes. Visi pagātnes notikumi ir padarījuši Kipru tādu, kāda tā ir šodien. 

Runājot par mani, tad pēc izlasīšanas piezagās neliels skumju mākonis. Šķiet par to, ka mēs cilvēki neprotam saglabāt skaistumu sev apkārt un tās tradīcijas kas piešķir mums unikalitāti.

Izmantotie avoti:

(1) http://www.atravel.lv/site/lat/kipra-informacija-par-valsti/