Anna ar Viktoriju iepazīstas uz kuģa, kurš no Vācijas dodas uz Argentīnu. Abas nemaz nenojauš kā viņu likteņi savīsies. Viktoriju Argentīnā gaida jaunais, turīgais vīrs, kuru patiesībā viņa nemaz tik labi nepazīst. Savukārt Anna dodas pie savas ģimenes, kuri jau ir iekārtojušies, un nu arī viņa ir sakrājusi naudu, lai pievienotos savai ģimenei kopīgo sapņu piepildīšanā. Bet ak vai, dzīve Argentīnā nemaz nav tāda kā solīts.
Rakstniece Sofija Kaspari krāšņi attēlo šo kādreiz tik mežonīgo zemi. Kopā ar grāmatas varoņiem sanāk krustu šķērsu apceļoti koraļļkoka zemi- Argentīnu. Izlasot šo romānu var rasties vēlme arī pašam doties uz turieni.
Runājot par romāna sižetu un varoņiem, tad mazlietiņ piemīt paredzamības efekts, kuru paspilgtina romāna noslēgums. Priecēja tas, ka varones ejot gadiem nobrieda savos uzskatos un rīcībā, ka abu sieviešu dzīves atstāja nospiedumus viņu raksturos, bet tai pat laikā nekļuva kardināli par citiem cilvēkiem. Tas kas man pietrūka šajā grāmatā bija pipariņi, dzirksteles tieši starp varoņiem. Ja var tā izteikties, viss šķita pārāk pieklājīgi tādai mežonīgai zemei.
Kopumā ņemot šis piedzīvojuma romāns bija interesants, raiti lasījās, tikai nelika elpai strauji aizrauties.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.