"Jūs varat nodzīvot visu mūžu nesaprotot, ka tas, ko meklējat, ir tieši jums blakus."

Mans prāts ir kā milzīga noliktava, tajā uzglabājas visāda informācija, reizēm domāju, ka esmu ko aizmirsusi, bet tad gadās kāds zīmīgs vārds, pavediens un no dzīlēm uznirst viss. Tā man gadījās ar šo grāmatu, respektīvi es nezināju, ka pāris gadus atpakaļ esmu redzējusi filmu, un tā čakli metos lasīt, bet pēc pirmās nodaļas, atausa prātā visa filma, tā it kā būtu vakardien redzēta, un visu izbojāja. Lasot grāmatu paralēli acu priekšā tinās filma, kas pamatīgi traucēja vienkārši baudīt grāmatu. Un līdz ar to, nebija nekādu negaidītu pavērsienu, šoka brīžu. 

Bet par visu pēc kārtas... Deksters un Emma pirmo reizi pārmij kādu vārdu, un satuvinās savā izlaiduma ballē. Kopā pavadītā nakts un viena diena starp abiem rada negaidītu tuvību. Kas turpinās visa mūža garumā. Āķis ir tajā, ka draudzība mijas ar mīlestību, tikai drosmes un brieduma trūkums abus metā šajā emociju karuselī. Tomēr pēc vairākiem gadiem un dažādiem partneriem, arī Deksters ar Emmu kļūst par pāri, kas protams bija sagaidāms. Bet kopīgajai laimei nav lemts būt mūžīgai. Un vispār vai tad laime var būt mūžīga?

Dažiem šis romāns liks aizdomāties par laiku, kuru mēdzam reizēm izšķiest. Citiem atkal par to, ka ja kāds tev arī ir lemts, tad tomēr ir jāpieaug- abiem, lai spētu izveidot attiecības. Jo, manuprāt, ar raksturu kāds bija Deksteram, abiem jaunībā nekas nebūtu sanācis, ja arī viņi uzreiz būtu sev un viens otram gatavi atzīties savās jūtās. Ir attiecības kurām ir vajadzīgs laiks. Tas cik daudz laika esam gatavi tām dot, jau ir pavisam cits stāsts...