Liela priekšrocība mazajās bibliotēkās ir tāda, ka pie samērā jaunām grāmatām var tikt ātrāk, nav garu rindu. Un bibliotekāre ar milzīgu smaidu sniedz tev grāmatas, priecājoties par to, ka kāds vēl lasa, un var no tām nopurināt putekļus. Ka grāmata saņems glāstus pāršķirstot lapaspuses, ka tā kalpos tam kam paredzēta, nevis gulēs plauktā.
Šīs grāmatas es neizvēlējos pati. Bibliotekāre tās pasniedza sakot: "Pat pensionāri aizrautīgi šīs lasa." Tā manā paspārnē nonāca "Prinča līgava" visas trīs daļas.
Šīs trīs grāmatas es izlasīju trijās dienās. Ātrlasīšanas noslēpums slēpās tajā, ka ļoti viegli grāmatas lasījās, un viegli uzbūrās prātā aprakstītās ainas, tā radot sajūtu, ka lasot atpūšos.
Bet beigu beigās es atzīšu, biju pārsteigta par to, ka šo grāmatu lasa pieauguši cilvēki, pie kuriem man gribās pieskaitīt arī sevi. Atceroties sevi pusaudžu gados zinu, šī grāmata tā laika meitenei būtu patikusi. Bet šodienas- es lasot varēju izvēdināt prātu, tomēr ļoti lielu vērtību šajās grāmatās atrast nespēju.
Triloģiju darbība risinās laika posmā pēc ceturtā pasaules kara. Pasaule nav īsti vairs tāda kādu mēs to atceramies. Cilvēki ir sadalīti kastās, zemākā- astotā kasta ir paši trūcīgākie iedzīvotāji, bez jebkādām iespējām pakāpties augstāk. Pirmie- karaliskā ģimene. Kad princis sasniedz precību gadus, pa visu valsti tiek izsludināts konkurs ar kura palīdzību tiek meklēta karaliene.
Amerika ir piektā, mātes mudināta un sirds salauzta piekrīt piedalīties atlasē par prinča sirdi un kroni. Iepazīstot princi Meksonu, Amerika sāk šaubīties par saviem pieņēmumiem un iepriekšējām jūtām. Atlasi spraigāku padara nemitīgie dumpinieku uzbrukumi.
Vai grāmatu lasot piedzīvoju pārsteiguma momentus? Nē! Vai tās man atgādināja jau ko lasītu? Jā, noteikti! "Bada spēļu", "Citādo" un gan jau vēl kaut kā miksējums.
Atgriežoties pie tā, kāpēc šīs grāmatas lasa pieaugušās dāmas?! Tad mans minējums, sirdī joprojām mīt sapnis par Pelnrušķīti. Lai arī esam izaugušas, tomēr tik un tā mūsos mīt cerība par savas pasakas piedzīvošanu. Un lai jau, lai mazliet banāla grāmata ļauj pasapņot un uz brīdi atrasties kur citur, ne divistabu dzīvoklī ar kredītu kabatā.
Triloģiju darbība risinās laika posmā pēc ceturtā pasaules kara. Pasaule nav īsti vairs tāda kādu mēs to atceramies. Cilvēki ir sadalīti kastās, zemākā- astotā kasta ir paši trūcīgākie iedzīvotāji, bez jebkādām iespējām pakāpties augstāk. Pirmie- karaliskā ģimene. Kad princis sasniedz precību gadus, pa visu valsti tiek izsludināts konkurs ar kura palīdzību tiek meklēta karaliene.
Amerika ir piektā, mātes mudināta un sirds salauzta piekrīt piedalīties atlasē par prinča sirdi un kroni. Iepazīstot princi Meksonu, Amerika sāk šaubīties par saviem pieņēmumiem un iepriekšējām jūtām. Atlasi spraigāku padara nemitīgie dumpinieku uzbrukumi.
Vai grāmatu lasot piedzīvoju pārsteiguma momentus? Nē! Vai tās man atgādināja jau ko lasītu? Jā, noteikti! "Bada spēļu", "Citādo" un gan jau vēl kaut kā miksējums.
Atgriežoties pie tā, kāpēc šīs grāmatas lasa pieaugušās dāmas?! Tad mans minējums, sirdī joprojām mīt sapnis par Pelnrušķīti. Lai arī esam izaugušas, tomēr tik un tā mūsos mīt cerība par savas pasakas piedzīvošanu. Un lai jau, lai mazliet banāla grāmata ļauj pasapņot un uz brīdi atrasties kur citur, ne divistabu dzīvoklī ar kredītu kabatā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.