Melnais taurenis (512.lpp)

Pireneju kalnos tiek atrasts nežēlīgi nogalināts zirgs. Pirmās aizdomas krīt uz blakus esošo psihiatrisko klīniku, kurā mitinās šaušalīgi noziedznieki no visas Eiropas. Arī pirmie pierādījumi liek domāt, ka no šī institūta kāds ir izkļuvis, bet kā? Izmeklētājs Servazs cer, ka viss apstāsies pie zirga, cilvēki necietīs, lai arī intuīcija brīdina par pretējo. 

Mēs esam aizmirsuši, kā mums ir paveicies šai laikā, kad grāmatu pārbagātībā tās ir pieejamas katram. Savas grāmatas lasīšana nav lēts prieks, ja nespēj paciesties līdz atlaidēm, tomēr tas tik un tā ir daudz lētāks, nekā pagātnē- kad ādas sietie tīstokļi bija pieejami tikai turīgajiem. Nogursti no viena žanra pārej pie cita. Jo pieejams ir viss. 

Es neesmu baigā detektīvu cienītāja, bet kad dažādie romāni nomācoši mani neuzrunā. Ir jāpakāpjas malā un jāpamaina skatu punkts. Izlēmu ķerties pie šī detektīva. 

Rakstnieks liek tev turēt aizdomās tikpat kā visus varoņus, dažus gan iemāna kā draugus. Patika tas, ka nebija neloģisks iznākums. Pavedienus varēja sasiet kopā, lai tiktu pie vainīgā. Vai to spētu izdarīt lasītājs viens pats, bez rakstnieka palīdzības? Nē, jo rakstnieks romānā neiepina būtiskus faktus par varoņiem, kas ļautu pašam sameklēt visus vainīgos, viņš tikai beigās tevi nostāda fakta priekšā. Var teikt, ka izmeklēšanas procesā tiec iesaistīts daļēji, jo lasot tu vari atšķetināt tikai daļu mīklas, jo kā jau minēju, daži būtiski fakti tev tiek noklusēti, lai beigās kā pa pieri iesistu, un atklātu, re tas arī ir vainīgs, jo izrādās, un uzskaita saistības starp to pusi kuru esi atšķetinājis. 

Tuvojoties grāmatas lapaspušu beigām radās sajūta, detektīvs tiek sasteigts. Kā arī notikumi varoņu privātajā dzīvē palika karājoties gaisā, vai tāpēc ka ir turpinājums? Vai arī autors domāja, ka lasītājs grib atrisināt lietu un pārējais nav tik būtiski? Lai kā tur būtu, nebija izcili bet bija labi. 

Sometimes there are words what we can not say loud. Then we take pen and paper…