Krītošā sniegā (416.lpp)

Dzīvē daudz ko izbojā ekspektācijas. Viegli jau pateikt, negaidi neko un vienkārši ļaujies. Bet tas ir neiespējami, ja runa ir par grāmatām. Pirmais ir vāka vizuālais noformējums, kas nekavējoties liek fantāzijai darboties. Tad protams ir apraksti vāka aizmugurē, kuri diezgan reti atbilst tam ko sola. Un tomēr, izvēloties grāmatu mūsos ir gaidas un cerības...

Airisa Pirmajam pasaules karam sākoties pamet mājas Austrālijā, un dodas uz Franciju atrast savu piecpadsmit gadīgo brāli Tomu, kurš ģimenes iebildumiem spītējot ir aizbēdzis un pievienojies karotājiem. Parīzē Airisa iepazīstas ar ārsti mis Aivensu, viņai ir misija- izveidot lauku hospitāli, kurā darbosies tikai sievietes. Jo sievietes ir stipras, un spēj visu. Mis Aivensa pierunā Airisu viņai palīdzēt, un tā brāļa aizvešana mājās tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Sākas stāsts par sievietēm, kas izvēlas būt vienlīdzīgas ar vīriešiem. 

Makkola ir radījusi romānu par spēcīgām sievietēm, kas tam laikam nepieņemami ir, lai sieviete operētu, viena vadītu klīniku, būtu šofere, utt. Grāmatas centrā ir klīnika, spēcīgās sievietes, Airisas sajūtas un domas, Pirmais pasaules karš ir fons kurā dzimst stāsts. Romānā ir trīs laika līnijas, kara gadi, mūsdienas, un kā smalks pavediens paralēle kara gadiem. Šīs dažas paralēlās nodaļas sākumā rada apjukumu, un jautājumu, par kuriem varoņiem tas ir? Beigās ar blīkšķi tas atklājas.  

Šī nebūs no tām grāmatām, kuru noteikti ieteikšu visiem izlasīt, bet ja nav nekādu lasīšanas plānu, tad kāpēc gan ne.