Nellu kā mazu meiteni atrod kuģu piestātnē, viņa neko par sevi pastāstīt nevar, ir tikai līdzi balts koferītis. Konoru ģimene, savukārt, ilgojas pēc bērniem. Ja jau neviens nav pieteicies, tad kāpēc, lai viņa nekļūtu par viņu meitiņu. Tikai, ir kāda sadedzināta vēstule, kas neliek mieru sirdsapziņai, un audžutēvs Nellas divdesmit pirmajā dzimšanas dienā atklāj patiesību, kas Nellu un mīlošo ģimeni maina. Sākas Nellas ģimenes meklējumi.
Parasti es neesmu sajūsmā par vairākām laika līnijām, bet šajā stāstā tās harmoniski viena otru papildināja, tā pamazām palīdzot atšķetināt savērpto mīklas kamolīti. Viens gan lasot likās dīvaini, iespējams savā ātrajā lasīšanas manierē palaidu garām, bet es nesapratu, kāpēc Nellas vecāki pārceļoties jau uzreiz neņēma Nellu līdzi, ja doma bija attālināties no Elīzas?! It īpaši, ja Rozas mammai riebās bērns, kāpēc tad viņu viņai atstāt? Šajā vietā, likās ka rakstniece ir pārlekusi pāri, un ar galiem savilkusi stāstu kopā ar grāmatas sākumu, bet iespējams, es pati kaut kā palaidu šo puzzles gabaliņu. Kā arī, bija vai nebija starp Nellas vecvecmammu un viņas brāli incests, vai arī viņa tāpēc aizbēga, lai to nepieļautu?
Beigu beigās ir jautājumi, kas lēkājot pa laika līnijām ir radušies, bet tik un tā, aizraujošs lasāmgabals vasaras vakarā dārzā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.