Romāna varoņi ir jaunais vīrietis Edisons, kurš savas dienas pavada pilsētas pazemē. Viņš tur dzīvo, jo ir atstumtais- līdz ko kāds viņu ierauga, šajā cilvēkā pamostas milzīga agresija, kas tiek izvērsta pret Edisonu. Edisons pilsētu apmeklē tikai naktī, kad ir mazliet drošāk. Un vienā no šādām reizēm viņa ceļi krustojas ar Gvinetu, kas arī nav radīta dzīvei sabiedrībā. Jaunā meitene Edisona vienmuļo dzīvi sagriež kājām gaisā, iesaistot detektīv cienīgos notikumus.
Tas būtu tāds vispārīgs apraksts. Lai vēl vieglāk būtu izdarīt izvēli, ir jāsaprot ka šī grāmata ir sava veida fantāzijas +detektīvromāna+ mīlas stāsta apvienojums. It kā.
Grāmatā ļoti tika uzsvērta Vientulība. Cik Edisonam, esot nesaprastam, šajā pasaulē ir vientuļi. Daudz tika pieminēts, ka pat ģimene no viņa atteicās un tas vairo vientulību. Tas mani kaitināja! It kā man būtu slikta atmiņa un ik pēc pāris nodaļām būtu jāatgādina, ko Edisons ir piedzīvojis. Es saprotu, ka autors to droši vien darīja, lai uzsvērtu Vientulību, bet tik un tā tas bija kaitinoši. Es pieņemu, ka mani kaitināja šīs epizodes arī tāpēc, ka romānā bija nodaļas, kas stāsta par Edisona dzīvi līdz šodienai, ar mērķi panākt, ka mēs viņam jutīsim līdzi. BET…lasot šo darbu, radās sajūta, ka D.Kūncam pašam ir vāja nojausma kas ir dziļa, patiesa vientulība. Neticu, ka rakstnieks pārstāv kādu no cilvēku sociālajām grupām, kuras zina kas ir vientulība, atstumtība, nepieņemšana. Redziet viņš aprakstīja dzīves ainiņas, kurām būtu jāparāda vientulība, bet psiholoģiski rakstnieks to nespēja atveidot, likt sajust. Tie bija tikai notikumi, un banālos teikumos likti uzsvari.
Priekš manis šī ir garlaicīga grāmata. Viss kaut kā virzās uz priekšu, un tad beigās kā bumba tiek nomesta atbilde kas ir Edisons ar Gvinetu, un uz kurieni tika virzīts šis stāsts.
Cik grūti man lasījās grāmata, tik grūti man rakstās šīs pārdomas. Ar ko lai noslēdzu tās?! Ja meklē dziļu un emocionālu pārdzīvojumu, tad stipri šaubos, ka to šeit atradīsi. Ja meklē aizraujošu sižetu, tad doma bija laba tik priekš manis slikti iznesta. Vislielāko emocionālo impulsu no manis izvilināja šis citāts, un tikai tāpēc, ka šobrīd man Latvija izskatās tieši šāda:
„Visi runā par taisnīgumu, bet kur var rasties taisnīgums, ja nav pašas taisnības? Tagad ir laiki, kad taisnību reti atzīst un bieži nicina. Ir milzīgs cūku bars, un nauda ir dubļi; daudz no šīs naudas iegūst negodīgi vai iekasēts nodokļos un pēc tam neprātīgi izšķiests, un ļaužu, kuri tajā visā vārtās, ir daudz vairāk, nekā tu vari iedomāties."
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.