Toties Pīters Meils ar sieviņu atmeta piesardzību un īstenoja sapni, par to tad arī ir šī grāmata. Gads Provansā, laika sprīdis kas sadalīts pa mēnešiem, katrā mēnesī notiek Provansas ļaužu un tikumu iepazīšana, jaunās dzīves iekārtošana.
Grāmatu nav ieteicams lasīt ar tukšu vēderu. Visi zinām, ka vienādojuma zīme ir jāliek starp vārdiem Francija un ēdiens. Tieši tāpēc Pīters ar apetelīgiem vārdiem apraksta šo neatņemamo kultūras daļu. Ar laiku ievēroju, ka ēdiens, vīns, rakstnieka aprakstītais dzīves ritms, grāmatai ir piešķīris tādu kā rāmumu, nelielu kūtrumu. Godīgi sakot, grāmata man vairāk radīja vēlmi ieēst, nekā patiešām doties uz Provansu un pašai to iepazīt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.