Trīspadsmitais stāsts (416.lpp)

Man ir gadījies satikt cilvēkus, kuru dzīvesstāsts ir šķitis grāmatas cienīgs. Kādreiz es domāju, ka grāmatas ir tā pasaule, kurā var notikt jebkas bet ne dzīvē. Tagad zinu, ka dzīve var būt gluži kā grāmatas, reizēm pārsteidzoša un reizēm šausminoša. Redziet, "Trīspadsmitais stāsts" man šķita īpaši drūma, skarba un biedējoša grāmata, bet tikai tāpēc, ka šoreiz, man neizprotamu iemeslu dēļ, es šo stāstu iedomājos, kā būtu, ja tā būtu reāla ģimene.

Margareta Lī saņem ielūgumu no slavenas rakstnieces Vidas Vinteres uzrakstīt viņas stāstu. Slaveno rakstnieci ieskauj daudz noslēpumu, kurus tā arī neviens nekad nav uzdrošinājies atšķetināt, bet gan ļāvies viņas stāstu valdzinājumam par sevi- tas katru reizi bija cits. Bet nu Vinteres kundzes dzīve tuvojas izskaņai, un viņa beidzot vēlas kādam atklāt patiesību.

Grāmata lasās patiešām raiti, sākumā ar vien vairāk tevi ievilina grāmatas lappusēs tas, ka gribās noskaidrot, kā traks bērns var kļūt par slavenu rakstnieci, bet galvenokārt normālu sabiedrības locekli. Un tad, protams, beigās tiek izvilkts džokers, kad viss top skaidrs. Un jā, tu jūties mazliet muļķīgi, ka ļāvies sākumā uzspiestajai domai par varoni, jo loģika tak teica, ka reālajā pasaulē, tik salauzts cilvēks paliks salauzts, nevis iekaros pasauli.

Vēl es vēlos pieskarties jautājumam par ārstu, tiem kas nav lasījuši nevēlos atklāt kā beigsies grāmata, bet tomēr pateikšu, ka daktera kungs piedzīvo laimīgās beigas. Te man ir jautājums,kā? Liekas, ka es pietiekoši rūpīgi lasīju, lai liktos šis pavērsiens, kā no gaisa uzpūsts. Dakteris, taču turpināja būt daļa no meiteņu dzīves līdz pat ugunsgrēkam, lasot šķita, ka tas bija gana ilgs laika posms. Tātad sanāk, ka ārsts krāpa sievu, un tikmēr ir komunicējis ar guvernanti, un tad viņam paveicās un sieva nomira?! Labi, beigšu, bet man šī sižeta līnija nepārliecināja.

Nobeigumā teikšu tā, īsta tumšo rudens/ziemas vakaru grāmata, ja gribās pašausmināties tad ir jālasa "Trīspadsmitais stāsts".