Ceļojums, vārdā Spānija (160.lpp)

Igauņu rakstnieks Jāns Undusks nav radījis tipisku stāstu, caur kuru viegli iepazīt Spāniju un tās iemītniekus. Šis darbs ir vairāk filozofisks, intelektuāls, ne tāda viegla lasāmviela pirms iemigšanas. Jāns Undusks vēlas, lai mēs Spāniju redzētu caur salīdzinājumu prizmu, caur vēršu cīņu nozīmi, caur slaveniem tēliem- Donu Kihotu, mīlnieku un dzīves baudītāju donu Žuanu, Svēto Terēzi no Avilas, caur sievieti.

Jāatzīst, ka šī mazā grāmatiņa, savā filozofiskajā garā prasīja koncentrācijas spējas, kārtīgu iedziļināšanos tekstā, klusumu ap mani, jo lasītie pavedieni nedevās viegli rokās, un diemžēl arī neiespiedās prātā uz mūžīgu palikšanu.

Es nez kāpēc redzu, ka šī grāmata ir jālasa dzerot spēcīgu kafiju un kūpinot cigarellu uz verandas. 😃

"Tūrisms kā darbs pie sajūsmināšanās par pasauli. Nekur vairs nav džentlmeņu, kas svešas zemes uzlūko ar skeptisku interesi, ir tikai ņudzošs kolektīvs, kas pēc kartes soļo no uzbudinājuma pie uzbudinājuma. ... Runa jau nav arī par to, ka jaunajā vidē tūrists piepeši itin kā no jauna atklātu pasauli. Nē, tūrists ap sevi neko lielu neatklāj. Tad varbūt viņš atklāj pats sevi? Nē, arī pats sevi tik sistemātiski pulsējošos emociju uzplūdos laikam gan neatklāj. Tūrists attīsta spēju kolektīvi sajūsmināties. Vai vilties. Vai palikt rezervētam. Tā ir sociālā maska, nepavisam ne bezvērtīga, taču tai nav liela sakara ar pasaules izziņu. Saldās domas "dzīve ir citur" bez tūrisma nebūtu. Tūrisms ir pārliecība, ka satikšanos ar Ārkārtējo ir iespējams pieredzēt, ka var nopirkt biļeti uz nezināmo un ar mašīnu, autobusu vai lidmašīnu iebraukt pasaules mīklai tieši mutē. Kičs par lielo pasaules atklājumu tēmu."