"Četru ceļu krustojums" ir drāma par četriem cilvēkiem, par ģimeni. Marija ir progresīvi domājoša vecmāte, kas nedzīvo tā kā sabiedrība liek. Lahja ir Marijas ārlaulības meita, kas negrib dzīvi kā mātei, un tai pat laikā vēlas to cieņu un respektu kas viņai ir. Onni ir Lahjas vīrs, kurš slēpjas un cīnās ar saviem dēmoniem. Kārina ieprecas šajā ģimenē, un esot Lahjas vedekla, cenšas izdzīvot "svešās" dzimtas zemūdeņos.
Grāmata ir sadalīta četrās daļās, katra daļa ir veltīta iepriekšminēto varoņu skatījuma attēlošanai. Bet, tas kas lasīšanu padara nedaudz izaicinošu ir gadi, katra varoņa stāstu nodaļas ir sadalītas pa gadiem, un tad nu nonākot līdz nākošajam stāstījumam ir jālēkā atpakaļ un atkal uz priekšu pa gadiem, lai saliktu bildi pareizi kopā ar pieminēto gadu, un to kurā posmā atradās katrs stāsta varonis. Uhh...cik sarežģīti uzrakstīju.
Lai arī man parasti nepatīk, ka grāmatām ir turpinājumi, šoreiz es tikt tiešām vēlētos, lai ir Marijai un Lahjai sadalīts stāsts, jo man gribētos vairāk viņas iepazīt un izprast. Gribētos vairāk lasīt par Marijas pieredzi kā vecmātei nekurienē, par to, kā viņa kā sieviete auga, kas padarīja viņu tik spēcīgu savos lēmumos un nostājās? Man ļoti pietrūka ieskata kara gados. Kāpēc Marija nepalika kopā ar Lahjas tēvu, jo beigās jau šķiet, ka bija tur jūtas? Vai neatkarība bija svarīgāka par jūtām?
Arī par Lahju man ir kaudze jautājumu. Tomēr galvenais, vai tiešām nepiepildīta sievietes laime var tevi padarīt par, kāds vārd iederētos, ļaunu, jā- lai ir ļaunu un rūgtuma saēstu cilvēku? Vai slēptās dusmas uz māti, par pazaudētu pirmo mīlestību, bija pamats rūgtuma sēklai, kas bojās visas attiecībās?
No vienas puses ir satriecoši, ka pēc grāmatas izlasīšanas tevī mudž jautājumi, un tad neizbēgami notiek mēģinājums iekāpt otra kurpēs, un saprast kā būtu ja... Bet, no otras puses- tas ir kaitinoši, jo gribās arī skaidrību, gribās visu saliktu pa plauktiņiem. Lasīšana var izraisīt tik daudz emociju, tie kas nelasa pat nenojauš kā apzog sevi un savu dvēseli!
Atbīdot viso lieko malā, dzimtas attiecības ir tik dziļi ūdeņi par kuriem vienmēr būs ko rakstīt, pētīt, likt domāt un uzdot jautājumus. Šis stāsts ļauj ieskatīties, ka arī tā var būt. Ļauj saprast, ka katrai ģimenei aiz viņu aizvērtajām durvīm ir savs stāsts, un ja nepaveicas, tad ir kā šai- viss it kā ir labi, un tomēr smeldze un vientulība kā neredzams gars klejo starp ģimeni, piesūcinot ik telpu ar savu nospiedošo smaku.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.