Klaudijai mazai esot viņas vecāki no Spānijas emigrēja uz Argentīnu, bet nu Klaudija ir izaugusi, un tas ko viņa redz Argentīnā liek apšaubīt sistēmu, un savas jūtas pret šo zemi. Lai pati neiznīktu kā šī sarkanā zeme kuras kājas viņa min, Klaudija izvēles bēgt atpakaļ uz Spāniju un cer, ka šeit sadzīs pagātnes rētas, un vilšanās sistēmā no attāluma tik ļoti nespiedīs nost kā esot Argentīnā uz vietas.
Edgars cīnījās pret sistēmu, bet sistēmu nevar uzvarēt kamēr vareno vairākumam tā ir ērta. Edgars nāk no Meksikas bagāto aprindām (bet ne bagātāko), un kādu laiku melu barots viņš neredz Meksikas otru vaigu, kurā rūpnīcu visatļautība indē trūcīgo bērnus, kur algas nav taisnīgas, un visu kontrolē kukuļu maksātāji. Tomēr Edgara apņēmība neiet tēva pēdās sāk brucināt maldus no acīm. Edgaram sāk rasties jautājumi arī par paša ģimenes vērtībām, to cik naudai noteicošā loma pār morāli. Kāds notikums liek Edgaram stāties pretī sistēmai, izaicināt to, tomēr viens cilvēks neko nevar paveikt. Tāpēc Edgaram ir jādodas prom, un viņa ceļš ved viņu uz Madridi.
Grāmatā "Vienradža ēnas" satiekas cilvēki, kas mīl savu dzimteni bet tā nodevības un vilšanās sajūtu no iekārtas ir tik liela, ka viņi labāk izvēlas dzīvot emigrācijā. Dzīvot pasaulē kurā valda nauda un vara, ideālistiem un sapņotājiem ir grūti.
Tā kā grāmatu sanāca lasīt tieši pirms pašvaldību vēlēšanām, tad protams grāmatas varoņu pārdomas es pārnesu uz pārdomām par mūsu valsts sistēmu, par tiem cilvēkiem kas kustina sistēmas zobratus, un kļūst par savas pasaules cēlājiem, bet valsts gremdētājiem. Tāpēc pirms vēlēšanām iesaku rūpīgi izvērtēt katra kandidāta individuālo veikumu līdz šim kopienas labā, ja veikums ir tikai skaļi vārdi kopienas labā, bet darbos privātās dzīves, radinieku un draugu labklājība un izdevīgums, ir jāmeklē cits saraksts, cits kandidāts. Jo vecam sunim jaunu tikumu neiemācīsi.
No spāņu valodas tulkoja Edvīns Raups
Izdevējs: JUMAVA
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.