Alise Lova sportojot nokrīt un pazaudē atmiņu. No viņas dzīves pagaist desmit gadi. Tagad Alise atkal ir tik ļoti līdzīga tai būtnei kas reiz bija, bet pasaule ap viņu ir tik ļoti mainījusies, un tur roku ir pielikusi arī viņa pati.
Atmiņu nasta un tās radītie aizvainojumi ir zuduši, nu viņa ir brīva no aizspriedumiem, lai iepazītu to Alisi kas raugās spogulī, un saprastu kas tik ļoti aizgāja greizi, un radīja plaisas starp viņu un mīļajiem.
Arī atmiņas atgriešanās brīdis šķiet labs, jo atmiņu uzplūdu fragmentos mēs redzam arī pašas Alises savas dzīves redzējumu. Un tad viss top skaidrs. Lai arī grāmata nešķiet dižena, bet dižens tomēr ir tik mistisks apzīmējums, lasot tev gribās ieraudzīt to gala puzzli. Gribās uzzināt, kas tad izjauca laulību, kas tā par draudzību beigu beigās bija. Un protams, kā tas viss noslēgsies, vai ceļu viens pie otra atradīs visi iesaistītie varoņi.
Es pirms desmit gadiem biju mazāk ciniska, mazāk sarkastiska, mazāk skeptiska un vairāk ticēju un uzticējos cilvēkiem. Jā, var teikt biju naivāka un atvērtāka. Mazliet man pietrūkst sevis pirms desmit gadiem. Tās savas šķautnes kurai pasaule šķita labāka, gaišāka un taisnīgāka. Runājot par attiecībām, tad par laimi, tā Elīna tāpat kā šī, novērtē patiesas un atklātas attiecības, un investē tajās, neuzskatot patiesu draudzību par neko pašsaprotamu.
No angļu valodas tulkojusi Dina Kārkliņa
Izdevējs: Kontinents
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.