Līgava laupītāja (542 lpp.)

Ik pa laikam no blakussēdētājas izskan: "Muļķe!" Novēršos no savas grāmatas un redzu, ka viņa ieurbusies "Līgava laupītāja", un ik pa laikam sašutusi kādu dēvē par muļķi. Manī rodas interese, ir skaidrs kura būs mana nākošā grāmata, es arī gribu zināt vai tur ir muļķes, un sašutumam vieta. 

Vēsturniece Tonija, bagātā mantiniece Roza, un garīguma būtne Karisa, katrā no viņām ir kāda plaisa un ievainojums pa kuru iespraukties viņu dzīvēs. Ar viņām var manipulēt caur viņu vājajiem punktiem, un Zinija to dara. Zīnija redz cilvēku vājumu, un to izmanto savā labā, bez nožēlas, pārdzīvojuma, līdzjūtības. Zīnijai rūp tikai Zīnija, un ja viņas dzīves ceļā ir gadījušās šīs trīs naivās sievietes, tad kāpēc gan nepaspēlēties, un iegūt no viņām visu ko var. 

Runājot par to, kas man šajā grāmatā patika, tad tas kā mēs iepazīstam katras varones dzīvi, mēs iegūstam kopainu, to plaisu katrā kuru ir saredzējusi Zīnija un izmantojusi. Atvuda liek mums būt vērīgiem, saredzēt Rozu, Toniju, Karisu. Cik gan cilvēki šobrīd ir vērīgi attiecībā pret otru? Manas būtības lielākā daļa saka, mēs dzīvojumam nevērīguma laikmetā. Esam pārņemti ar sevi, un tāpēc nav laika citiem. Tāpēc jau radies Instagrams. 

Beidzot šīs grāmatas aprakstu, iespējams vēlies saņemt atbildi par tām muļķēm. Vai Roza, Tonija, Karisa ir muļķes?  Es laikam teikšu, tā - viņas bija naivas, un arī ielūzušas, Zīnijā viņas meklēja to, ko dzīve viņām bija atņēmusi. 

No angļu valodas tulkoja Ingūna Beķere

Izdevējs: Sprīdītis