Čuksti smiltīs (352 lpp.)

Kad dzīvoklī iezogas rudens mitrums un drēgnums, un vienīgais veids kā sasildīties ir litriem karstas tējas, bet mugurā jāvelk vairākas kārtas, ir jāļauj fantāzijai tevi nest uz citu vietu. Neomulīgo dzīvokli nomaina Nīlas šļakatas, saules glāsti un neliela smilšu skrapstoņa starp zobiem. Es esmu Ēģiptē, ceļoju pa smilšu pielijušu tuksnesi, tveru pagātnes garu kas vējo no kapenēm un izzudušo pilsētu drupām, atelpu smeļos šūpojoties kuģītī uz Nīlas. Bet kad tēja izdzerta, un atkal kļūst neomulīgi, esmu atpakaļ rudenīgajā Latvijā. 

Galvenā varone Anna, kura ar laiku man kļuva kaitinoša, pēc šķiršanās no vīra dodas piepildīt savu jaunības sapni - apskatīt Ēģipti. Šis ceļojums Annai ir ne tikai jauns sākums, un iespēja sevi atrast kā neatkarīgu sievieti, bet arī veids kurā iepazīt savas saknes. Jo kopā ar Annu ceļo viņas vecmāmiņas dienasgrāmata un kāds sens flakoniņš. Anna skata Ēģipti ar savas vecmāmiņas acīm, bet pagātnes rēgi kas pieminēti dienasgrāmatā ir sasnieguši šodienu, un Annas mierīgais ceļojums pārvēršas mistiskā pieredzē. 

Šis grāmatas valdzinājums slēpjas Ēģiptes atspoguļojumos, Barbara Erskina ir šīs vietas savaldzināta, to var just un tāpēc viņai arī lasītāju izdodas savaldzināt. Tomēr viss pārējais, bet it īpaši grāmatas mistiskā daļa, liekas tāds līdz galam nenostāvējies vīns, vai auglis kurš noplūkts pāragri. Protams Ēģiptei piestāv mistika, to pavada leģendas un mīti, un tas droši vien rakstnieci iedvesmoja iet šādu romāna ceļu, bet veids kā viņa to izdarīja rada mazu nīgrumiņu. 

Ja jau grāmatā ir tāds uzsvars uz mistisko, tad aprakstu gribās noslēgt ar jautājumu Tev lasītāj. Vai Tu tici kapeņu lāstam, vai varbūt uzskati to tomēr par antireklāmas triku, veidu kurā mēģināja nosargāt kultūras mantojumu?

No angļu valodas tulkojusi Dagnija Dreika

Izdevējs: Jumava