Izglītotā (384 lpp.)

Šis ir stāsts par Taru Vestoveru, kuru Tara pati mēģina, cik nu godīgi un atklāti spēj, pastāstīt mums. Kāpēc šim stāstam jābūt pastāstītam? Tāpēc, ka tas ir stāsts par ačgārnu mīlestību ģimenē, kura savas vērtības balsta fanātiskā ticībā, kad smalkā līnija uz vājprāta ceļu tiek pārkāpta par bērnu drošības un veselības cenu. 

Tara piedzima mormoņu ģimenē, kurā tēvs ir autoritāte un svēti tic, ka ir tiešais Dieva vēstnesis uz Zemes. Viņš netic medicīnai, valdībai, izglītībai - tas viss ir iluminātu pakļauts un ietekmēts. Attiecīgi bērni skolā neiet, ārstus neapmeklē un pat nav valsts uzskaitē- nav dzimšanas apliecību, viņi neeksistē. Protams, kamēr bērns ir mazs, pieaugušais var koriģēt un manipulēt ar viņu pēc saviem ieskatiem. Tikai bērnam augot var saprast, vai ir izdevies iznīdēt viņa personību un individualitāti un padarīt par savas dzīves lietu, kalpu, otrās šķiras cilvēku. Vai tomēr iekšējā dzirksts ir bijusi stiprāka, un vēlme izzināt joprojām šajā cilvēciņā ir. Tarā šo dzirksti nosargā brālis, mudinādams viņu mācīties un pamest tēva mājas. Taras brālis Tailers ir tas kas septiņpadsmit gadus veco meiteni uzved uz izglītotās ceļa. 

Izlasot grāmatu manī radās pārliecība, ka bez Tailera mudinājuma šī sieviete joprojām būtu sava tēva kalnā un kalpotu viņam, un mazāk Dievam. Šīs grāmatas katrā rindiņā ir jūtams tas cik viņa ir salauzta, un cik ļoti alkst savu vecāku mīlestību, arī tad, ja tas nozīmē paciest vardarbību un netaisnību. Diemžēl mani nepārliecināja Taras atrastais spēks izglītībā. Vairāk ir jūtama nožēla. Nožēla par to, ka maskas un plīvuri no acīm ir krituši. Sāpes par upuri kuru prasīja izglītības gūšana, ģimenes zaudēšana (puses,bet viņai svarīgākās). 

Lai arī stāstu lasot viss ir skaidrs par tēvu, bet toties man galīgi nav saprotama mammas personība. Šķiet, ka tieši šī sieviete simbolizē šīs ģimenes ačgārno mīlestību. Starp citu, šeit ļoti labi atspoguļojas mammas transformācija, kā sieviete ar sirdsapziņu, saprātu un vērtībām mainās. Paliek tālāka no Dieva bet tuvāka divkosībai, manipulācijai. Kā augot viņas biznesam, viņā pazūd māte. Māti aizstāj aprēķinātāja sekotāja vīram. 

"Nu es beidzot sapratu, kāpēc esmu kaunējusies: ne jau tāpēc, ka nebiju mācījusies marmora konservatorijā vai kā mans tēvs nebija diplomāts. Arī ne tāpēc, ka tētis bija pa pusei ārprātīgs un māte viņam pakļāvās. Es biju kaunējusies par to, ka man bija tāds tēvs, kurš pagrūda mani tuvāk Dzirkļu šņakstošajiem asmeņiem, nevis parāva mani nost no tiem. Es biju kaunējusies par tiem mirkļiem uz grīdas, par to, ka māte atradās blakusistabā, negribēdama neko ne redzēt, ne dzirdēt, un uz to brīdi bija nolēmusi nemaz nebūt mana māte."

Šis ir lasīšanas vērts stāsts, jo tas parāda caur konkrētas sievietes pieredzi to cik greiza ir pasaule, un kā rodas aizlauzti, salauzti, traumēti cilvēki. Ģimene ir katra cilvēka visa sākums. Kļūstot par vecākiem, mēs kļūstam atbildīgi par šo dzīvību un to cik pilnīga tā kļūs. Un tik pat liela atbildība par šo sākumu ir jāuzņemas arī sistēmai, sistēma ir tā kas pieļauj šo salūzušo cilvēku stāstu ar savu birokrātiju un vienaldzību. Tik žēl, ka aiz katras sistēmas ir cilvēks, cilvēks kurš izvēlas- reaģēt vai nē. Tā tas aplis veidojas. Kā lai to pārrauj? 

No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Izdeva: Zvaigzne ABC

P.S.Kādu laiku atpakaļ noskatījos seriālu Big Love, kas arī ir par kādu ģimeni mormoņu ticībā, un savas ticības slēpšanu no pasaules, kā arī cīnīšanos pret reliģiskās grupas spiedienu.