Dinas grāmata (324 lpp.)

Es skrienu pa grāmatas lapām. Herbjorga Vasmu valdzina mani ar katru uzrakstīto rindu. Rakstnieces valoda ir kā muzikāls skaņdarbs kuram ritmu piešķir sižets. Gribās ātrāk zināt kā viss notiks, un tai pat laikā gribās tik ļoti nesteigties un izbaudīt valodas bagātību, tās sniegto baudījumu. Esmu šīs triloģijas savaldzināta. 

19.gs vidū Norvēģijā, mežonīgā Dina tiek saprecināta ar daudzas reizes vecāko tēva draugu. Kopš piedzīvotās traģēdijas ģimenē Dina ir traucēklis, skabarga pirkstā kas ar katru gadu sāk pūžņot ar vien vairāk. Tāpēc risinājums ir laulības. Piecpadsmit gadus jaunā sieva kļūst par izaicinājumu piecdesmitgadīgajam Jākobam. Drīz vien viņam nākas saprast, ka noteikumus turpmāk diktēs tieši viņa. Skarbā, nepakļāvīgā, pasauli savādāk redzošā Dina.

Šī grāmata ir jāizlasa kaut vai tikai tāpēc, lai nobaudītu bagātās un skaistās valodas nektāru. Katra lapaspuse atgādina, ka valoda ir dzīva, ka ar valodu var gleznot tāpat kā ar krāsām uz audekla. Šī norvēģu rakstniece paver durvis uz to valodas pasauli kuru mūsdienu rakstnieks reti kurš pieprot. Herbjorga glezno ar vārdiem. Viņas radītās seksa ainas ir mākslas darbi, kas seksu paceļ no zemes uz citu dimensiju. Mūsdienu darbos sekss ir pliekans, apbružāts, noplucināts un nereti liekas, ka nokopēts citam no cita. Bet "Dinas grāmatā" vienkārša iekāres apmierināšana ir uzrakstīta kā dzeja:

Viņš remdēja salkumu rotaļīgi, bet alkaini. Iegrima viņš smaidīdams. Klusi un baudkāri. Kā vecs kalns, kurš slāpē atbalsi, lai neaizbaidītu sauli. Vai kā pār debesīm slīdoši mākoņi, kas negrib notraukt nakts rasu no brūklenēm vai izbaidīt mazos ērglēnus klints plaisā. 

Viņa bija varena upe, kas vadīja laivu ar spēcīgu, viļņu šķeļošu korpusu. Tās priekšgals pārvarēja krāces un akmeņus. Upes krasti bija kāri un negausīgi, tie asi berzās gar laivas sāniem. 

Priekšā mutuļoja ūdenskritums, laiva strauji tuvojās, bet pirms pēdējās krāces upes gultne pavērās un ierāva laivu dziļumā. 

Smilšu sēres bija tikai čuksti. Ūdens dārdēja un šalca, bet krasti joprojām bija salkstoši. Tad viņš dzina laivu atkal augšup. Ar ķīli pret debesīm, bez airiem. Tikai ar gribu un spēku. No krasta lēca liels dzīvnieks. Dziļš un briesmīgs kodiens. 

Tad viņu aizrāva ūdenskritums. 

"Dinas grāmata" ir kāri notiesāta, tūlīt ķeršos pie otrās daļas, bet ir bail... Bail vai turpinājums spēs noturēt pirmās grāmatas uzņemto kursu. Tā negribās vilties...

No norvēģu valodas tulkoja Raita Kozlovska

Izdevējs: Zvaigzne ABC