Iespējams uz šīs planētas nav nemaz tik maz meiteņu kuras sapņotu kļūt par pirmajām lēdijām. Visdrīzāk viņas savos sapņos nepadomā par to ko tas patiesībā nozīmē. Neapzinās "visu redzošo acu", kritikas nastu, jo vienmēr būs kāds kuram būs kas slikts par tevi sakāms.
Jāsaka, ka man izlasot viņas memuāru pirmās lēdijas amats nemaz nešķita kārdinošs. No vienas puses ar iegūto atpazīstamību, amata svaru var pievērst uzmanību svarīgiem jautājumiem un censties ko pasaulē mainīt, bet no otras puses - tā ir cīņa ar birokrātiju, sistēmu, pretiniekiem - kuri vienmēr, lai cik lieliska būtu iecere liks šķēršļus. Un vienmēr jau arī paliek jautājums, kas notiks pēc tam ar iesāktajiem labajiem darbiem?! Atnāks Trampam līdzīgie un....
Mišelas Obamas grāmatai ir jauka struktūra, grāmata ir sadalīta trīs daļās. Izaugt par es - ir sirsnīga daļa par Mišelas bērnību, ģimeni, pamatiem kas padarīja Mišelu par to par ko viņa kļuva. Izaugt par mēs - ir stāsts par savas dzīves vīrieša Baraka satikšanu. Šeit ir patiess vēstījums par to, kā diviem pašpietiekamiem cilvēkiem nepazaudējot sevi nepazaudēt vienam otru. Un noslēdzošā daļa, izaugt par kaut ko lielāku, ir Mišelas posms kā Amerikas Savienoto valstu pirmajai lēdijai afroamerikānietei. Caur katru grāmatas lapaspusi ir jūtams uzsvars uz viņas ādas krāsu un tās atstāto iespaidu uz cilvēkiem Amerikā cauri gadiem. Viņa stāstot par sevi pastāsta arī nedaudz melnādaino cilvēku vēsturi, dalās ar tām sāpēm kas bija jāiznes lai no verdzības kļūtu par brīvu cilvēku. Kā pati Mišela uzsver viņas vectētiņš bija vergs.
Manuprāt, šī grāmata ir jālasa tieši šobrīd. Tagad lasot šo memuāru, es aptvēru, ka patiesībā nemaz nenovērtēju savu privilēģiju vēlēt. Es nenovērtēju sieviešu cīņu par sieviešu balsstiesībām, par to cik svarīgu dāvanu šie cilvēki ir mums pasnieguši. Es eju uz pašvaldību vēlēšanām un vēlu arī Saimes vēlēšanās, bet grēkoju ar Eiropas vēlēšanām. Karš Ukrainā manai ģimenei ir atvēris acis - cik svarīgi ir iet un balsot, jo ārpolitika un alianses nosaka vai tāds odiņš kā Latvija ir drošībā. Cilvēki kas iegūst krēslus norāda mūsu visu kursu -brīvība vai verdzība, izaugsme vai degradācija.
Vērtīgākais ko no šīs grāmatas ieguvu ir Obamu pāra redzējums par to ko nozīmē vēlēt, cik tas ir svarīgi un to nevar izniekot. Jā, bieži atdotās balsis un iegūtais rezultāts nes vilšanos, bet tu turpini censties panākt pārmaiņas. Galvenais ir censties un nebūt vienaldzīgam, jo arī viena balss ir olis pretinieka kurpē. Nekad nevar zināt kad centība tiks atalgota un notiks pārmaiņas, to mums pierāda pirmais melnādaino cilvēku pāris kas vadīja valsti kurā verdzība šķita normāla, un rasisms joprojām eksistē.
No angļu valodas tulkojusi Kārina Pētersone.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.