Andrea tikko apritēja piecdesmit gadu. Dāvanā no sava mīļotā cilvēka Paula saņēma ilgi sapņoto kruīza braucienu. Ap braucienu gan daudz noslēpumu, tie tikai uzkurbulē Andrea iztēli un iespējamos ceļojuma galamērķus. Mazliet prieku pabojā ziņa, ka Pauls ņems līdzi savu meitu no iepriekšējās laulības. Tomēr Andrea neļaus tam sabojāt sapņa piepildījumu.
Nu jau balss iegūst arī izskatu, Andrea čivina par savu dzīvi, ģimeni, un plāno doties ceļojumā. Viņas dēls dara raizes, arī meitas draugs nav tāds kā gribētos, un māte. Ar mammu ir grūti, it īpaši tāpēc, ka mamma tuvojas demencei. Ir jau grūti saprast, kad slimība un kad mammas dabīgais raksturs izpaužas. Andre turpina čivināt, un es saprotu, ka mazliet garlaikojos, reizēm mazliet aizpeldu prom un tad atgriežos pie viņas balss.
"Ugunskristībās" neko dziļu neatradīsi, šķiet šis darbs ir rakstīts lai īsinātu laiku lidostā vai pludmalē. Lasāmviela kurā visi iegūst laimīgas beigas, un problēmas tiek atrisinātas divu dienu laikā. Pēc izlasīšanas ir sajūta- tāda šūmēšanās un liela brēka par neko. Šī grāmata man bija kā "fona troksnis", piefiksēju ka lasot paralēli gan ziņas noklausījos, gan ar ģimeni komunicēju acis no lappusēm nenovērsusi, gan galvā pārcilāju darāmo darbu sarakstu.
Kuru grāmatu Tu esi šādi lasījis, paralēli un domās darot visu ko citu?
No vācu valodas tulkoja Sinda Krastiņa
Izdeva: Apgāds Jumava
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.