Lai arī šī skaitās pusaudžu literatūra, tā vismaz kaut kur izlasīju, un vispār manā plauktā šī grāmata nonāca, jo kaut kur bija teikts - vai ko šādu vispār var ļaut lasīt pusaudžiem?! Es kļuvu ziņkārīga, kas tad šeit ir tāds...
Piecpadsmitgadīgā Miriela cenšas pati tikt galā ar sāpēm un bailēm kas valda viņas mājās. Viņas brālītis ir slims, un vecāki cīnās par viņa dzīvību, atkal vajadzēja pārcelties - šīs valsts slimnīca iespējams palīdzēs. Kamēr vecāki slimnīcā cer uz izdošanos, Mirielai trauslais pusaudža vecums ir jāizdzīvo cenšoties izprast savas jūtas pret brālīti, to ko viņa var darīt lai viņam palīdzēt. Visu sarežģīto emociju vidū vēl arī rodas pirmā mīlestība. Liks ir bārenis ar traumatisku pieredzi, Miriela ignorē citu brīdinājumus par puisi un ļaujas šīm spēcīgajām jūtām. Kā lai neapmaldas visās emocijās un neizdara ko tādu ko vairs nevarēs labot?
Grāmata radīja dalītas jūtas, traucēja tās mistiskā un sektantiskā puse - bet šķiet jaunieši ar ko tādu aizraujas. Šeit it kā pieskaras lieliem jautājumiem kuri var rasties apjukušam pusaudzim sarežģītos apstākļos, bet nav atbilžu pie kurām pieturēties. Šajā plānajā grāmatiņā samests viss- kara nestais smagums, slimais brālītis, dzīves jēgas meklējumi, problemātiskie bērni, sevis meklējumi - nu viss, bet tieši tāpēc trūkst vajadzīgā dziļuma un pietātes katram jautājumam. Tagad atskatoties uz izlasīto prātā nāk vārds - neapstrādāta, grāmata nav līdz galam apstrādāta un it kā cenšas paņemt visus bet tā īsti nesasniedz neko.
No zviedru valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.
Izdevējs: Liels un mazs
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.