Simbolu slepenā valoda (272 lpp.)

Vai arī tevi vienmēr ir interesējis sākums? Piemēram, kāpēc sirsniņu mēs zīmējam tā mīlīgi, nevis kā orgānu kas ir mūsos? Vai arī, kāpēc vārdi kurus mēs zinām, nozīmē tieši to, kāpēc koku nosauca par koku, un māju par māju? Beigās rodas daudz kāpēc? Un droši vien uz lielu daļu kāpēc mēs tomēr neiegūsim atbildes, tāpēc ir prieks atrisināt kaut dažus kāpēc. 

Apmeklējot izstādes tu vari būt kā balta lapa, raudzīties uz mākslas darbu un ja esi cilvēks ar fantāziju, tad redzēto interpretēt pēc saviem ieskatiem un sajūtām. Bet vari arī vienkārši redzēt attēlu, piemēram augļu trauks ir augļu trauks, bez kādas nozīmes. Un vari arī doties ar sagatavotu mājasdarbu, ievākt informāciju par autoru, tēmu, laika posmu kad darbi ir tapuši, un tad šis augļu trauks var sākt iegūt stāstu, tad tie var vairs nebūt augļi, bet politiska ziņa vai ilgas pēc kā... "Simbolu slepenā valoda" ir vēl viena iespēja, kā nākošreiz aplūkot darbus apmeklējot kādu izstādi. Šī grāmata ir vēl viens veids, kā iegūt stāstu par redzēto, iegūt redzētā dziļumu. Kad glezna pārtrauc būt par attēlu, bet top par stāstu kuru tev izstāsta katra detaļa, žests un triepiens tajā. Iedziļinoties mākslā mēs topama tuvāki tās radītajam, mēs pietuvojamies viņa stāstam, viņa domām un emocijām. Tas ir brīdis kad Pikaso, da Viņči, vai El Greko vairs nav kaut kādi svešinieki mākslinieki kaut kad tur tajos gados, bet kļūst par reālu miesu un asinīm. 

Manuprāt, šo Metjū Vilsona grāmatu var izmantot kā tādu atspēriena punktu ar kuru sākt apzināties mākslas un kultūras dziļumu, daudzās šķautnes. Šī grāmata nav tik dziļa kā man gribētos, bet priekš pirmajiem soļiem mākslas izprašanā būs gana laba. 

Tulkojusi Renāte Punka.

Izdevējs: Jānis Roze