Elena Ričardsone ir laipna un dāsna, vismaz viņa pati tam tic. Viņa taču palīdz cilvēkiem, izīrē mājokli neprasot adekvātu samaksu, palīdz paziņām gūt panākumus, ir gatava atbalstīt jauno mākslinieci nopērkot viņas dīvaino fotogrāfiju. Jā, Elena kļūst mazliet aizkaitināta, ka viņas centienus neuztver ar pienācīgo pateicību un atzinību. Elenai ir svarīgi, ka labdarības objekts zina to, ka viņš ir šis labdarības objekts. Elena gan pati to skaļi neatzīs, jo labdarību viņa jau dara lai palīdzētu šim citam, nevis lai sev pašai liktu labāk justies. Elena ir tak pakāpienu augstāk par to kam palīdz. Elena ir veiksmīgāka nekā tas kam palīdz. Jā, to apzinoties ieplūst apmierinātība viņas vēnās, un nemaz nerodas jautājums, kāpēc viņa labi jūtas pašapliecinoties uz citiem...
Šis ir stāsts par perfekto dzīvi, bet kurā nav kaislības. Kad dzirksteles un degsme ir nomainīta pret drošību, stabilitāti un paredzamību. Un kad Elena satiek kādu, kas nedomā kā viņa, kas izvēlas dzīvot tā kā pats vēlas nevis sabiedrība sagaida, pamostas Elenā dusošās dusmas un aizvainojums uz dzīvi kuru pati vien ir radījusi un izvēlējusies.
Selestes Ng romāns ir par izvēlēm kuras izdarām. Par sarežģītām un ļoti dažādām sievietēm. Par pretmetiem - spēju būt pašam un par to tad arī maksāt, vai dzīvot šablonos kuros ieliek vide un veselīgas paškritikas trūkums.
"Izkaisītās dzirksteles" noliek tevi krustcelēs un liek uzdot jautājumu sev, sekot saviem sapņiem un pieņemt visus šķēršļus kas nāks, vai izvēlēties zināmo un drošāko ceļu, un ignorēt balstiņu kas čukst, kā būtu ja?
No angļu valodas tulkojusi Agnese Strazdiņa.
Izdevējs: Jumava
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.