Es biju tikai sekretāre. Ko mūsdienu pasaulei māca Gebelsa sekretāres stāsts (208 lpp.)

Es esmu tikai cilvēks! Vai tas ir labs attaisnojums tam kādus lēmumus mēs pieņemam, un kā reaģējam vai nereaģējam uz lietām? Vai mēs katrs individuāli apzināmies kā ietekmējam "lielo" bildi, pasauli? Es vienmēr esmu uzskatījusi ka arī ne-rīcība (pasivitāte) ir rīcība. Manuprāt, šis stāsts par manu atbildību pret pasauli, un atbildība pret sevi un savējiem vienmēr būs pētīšanas un izzināšanas vērts konflikts. 

Grāmata ir tapusi pēc dokumentālās filmas kurā Brunhilde Pomsela lielā vecumā dalās ar savām atmiņām par pirms kara un kara laika Vāciju, un savu ceļu līdz Propagandas ministrijai. Viņa ir viena no sievietēm kas bija līdzās Reiha propagandas ministram Jozefam Gebelsam kā sekretāre. Šajā stāstā vairāk tiek pateikts starp rindām, kā tiešos vārdos. It kā viņa neattaisnojas un tomēr attaisnojas ar aizbildinājumu, ka bija muļķe un par politiku neinteresējās. Brunhildē ir pretrunas, tomēr pārmest viņai ir ko grūti, jo es nezinu kā es būtu rīkojusies esot viņas kurpēs. Manuprāt, šajā tolaik jaunajā sievietē bija spēcīgs izdzīvošanas instinkts un sava dzīvība bija svarīgāka par pārējo, tāpēc, dzīvoja tā kā uzskatīja par labāko priekš sevis. 

Politologs Tore D. Hansens grāmatā analizē Brunhildes atmiņas, lai velkot paralēlas parādītu lasītājam, ka ir naivi domāt, ka pagātne neatkārtosies. Es nevaru slēpt, ka tieši viņa analīze atstāj mutē rūgtu garšu, jo tu redzi un saproti viņa loģiku un bažas. Ja izbāž galvu no ilūzijām un ticībai tam labākajma, tad pliki fakti liek šausmās sastingt, jo tu apzinies - mēs neko nemācāmies, un ir tikai laika jautājums kad pasauli atkal ieskaus liesmas un trūdošas gaļas smaka. 

Nicinājums un naids kļūst par kolektīvu pasākumu savas pašvērtības paaugstināšanai. 

Grāmatai piešķiru 👍👍👍. 

No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.

Izdevējs: Zvaigzne ABC