Jātiek vaļā no Edija (240 lpp.)

Ir skumji, un lai šo stāstu nebeigtu uz šādām sajūtām gribās internetā sameklē kāda ir rakstnieka dzīve šodien. Vai ir rētas sadziedētas? Vai arī tās turpina sūrstēt un traucēt dzīvot?!? 

Ir skumji par to, ka šo darbu neizlasīs tie agresīvie, homofobie un aizspriedumu pilnie cilvēki, kuri šo pasauli padara neglītāku nekā tā ir.  

Ir skumji par tiem kuri uzskata, ka šī grāmata var interesēt tikai tos kuri paši ir kā saistīti ar gejiem, jo šī grāmata nav par to. Šī grāmata ir par centieniem izdzīvot stereotipu un aizspriedumu pilnā pasaulē, par vardarbību ģimenē, skolā, sabiedrībā. Par atkarībām un to sekām ģimenē, kad kā neizbēgams aplis un zīmogs kļūst sociālā vide kurā esi. Kā tiek atkārtots vecāku, vecvecāku, brāļu un māsu scenārijs. Piemēram, izglītība nav svarīga, galvenais ir nopelnīt naudu. Tātad jau pašos pamatos tiek iepotēts scenārijs kurā strādāsi smagu, zemu atalgotu, visdrīzāk darbu kas riebsies. No smagās rutīnas aizmirsīsies atkarībās. Atkarības tevī izcels sliktāko - vardarbību. Un tā uz riņķi vien. Problēma sākas brīdī, kad šajā musturā neiederies, tevi neinteresē tas kas citus, tu esi citādāks. Un tad vai nu ir jāļauj sevi salauzt, vai jābēg prom un jācer, ka ir kaut kur pasaulē vieta citādajam. Jāpārauj aplis. 

Šī grāmata ir daļēja autobiogrāfija, tāds sava veida atmiņu un dienasgrāmatas pieraksts, caur kuru ir jūtams tāds kā dumpis pret pagātni, tagad Eduārs Luī ar katru uzrakstīto vārdu stājas pretī ģimenei, sev - tam puikam kurš centās iekļauties ģimenē, un kļūt par "īstu veci", sabiedrībai kurā auga, cilvēkiem kas darīja visu lai viņu salauztu. 

"Jātiek vaļā no Edija" ir arī jāizlasa tāpēc, lai atgādinātu sev, ka zāle nav citur zaļāka. Stāsts risinās strādnieku ciemā Francijas ziemeļos, un šeit ir tādas pašas problēmas kā jebkurā Latvijas ciemā kurā ir problēmas ar darbu, ir sociāli nelabvēlīgās ģimenes un problēmas ar atkarībām. Atšķirīgā iezīme, šeit lielai daļai ģimeņu (secinājums pēc sarunām ar attiecīgo iestāžu darbiniekiem) dzīvošana uz pabalstiem ir norma, labāk pabalsti nekā pūlēties strādāt, tur - ņemt pabalstus ir viss zemākais pakāpiens uz kura neviens francūzis nevēlas uzkāpt (secinu pēc šī darba). 

Grāmatai piešķiru 👍👍👍👍. 

No franču valodas tulkojusi Nairi Balian.

Izdevējs: Mansards