Klavierētāja (280 lpp.)

Pēc kādas filmas noskatīšanās es jutos kā aplipusi ar dubļiem, it kā būtu dabūjusi belzienu pa galvu, un tagad censtos atgūties. Izabellas Ipēras atveidotās varones attiecības ar māti un pasauli bija tik šķebinošas un neveselīgas, bet atbildes kāpēc tā, šajā filmā tā arī īsti nebija. Austriešu kinorežisora Mihaela Haneka filma "Klavierskolotāja" atstāja spēcīgu pēcgaršu un jautājumus uz kuriem gribēju rast atbildes. Un tad es uzzināju, ka filma ir pēc šīs grāmatas, un grāmata brīnumainā kārtā ātri atnāca pie manis. Nu man ir atbildes un varu no sevis šīs emociju dubļu piciņas nolobīt. 

Četrdesmit gadus vecā Vīnes konservatorijas klavierspēles profesore Ērika Kohuta dzīvo savas mātes važās. Viņas dzīve un griba pieder mātei, tā viņu ir izdresējusi par piānisti kas nepiepildīja viņas sapņus par slavas virsotnēm. Māte ar dzelžainu dūri nosaka katru Ērikas soli, elpu un izlepu. Visa šīs pieaugušās sievietes dzīve ir dzīvoklis ar četrām sienām, mātes diktatūra, mūzika un nozagtie slepenie mirkļi ielās. Māte ir darījusi visu, lai Ērikas dzīvē neienāktu veselīgas attiecības, romantika, sava ģimene. Māte katru vīrieti redz kā zagli, kas var nolaupīt viņas bērnu, un ko tad viņa darīs?! Tagad Ērika ir antisociāla persona ar izkropļotu uztveri par attiecībām starp sievieti un vīrieti. 

Citāts ieskatam kādas ir šīs divu pieaugušo sieviešu, un tomēr mātes un meitas attiecības:

"Tagad māte stāsta savam bērnam, kādēļ glītai meičai nav jāgreznojas. Bērns viņai piekrīt. Šīs daudzās drēbes, kas karājas Ērikas skapī, nu kam tās visas? Viņa tāpat tās nevelk mugurā. Drēbes karājas nevajadzīgas un izrotā tikai skapi. Pirkšanu māte ne vienmēr var novērst, taču drēbju valkāšanā viņai ir neierobežota valdītāja. Māte noteic, kādā izskatā Ērika izies no mājas. Tādā izskatā tu man no mājas neiziesi, saka māte, baiļodamās, ka Ērika varētu nonākt svešās mājās pie svešiem vīriešiem. Arī Ērika pati ir apņēmusies nevalkāt savas drēbes. Mātes pienākums ir palīdzēt pildīt šo apņemšanos un aizšķērsot ceļu aplamiem lēmumiem. Tad vēlāk nevajadzēs nomocīties ar brūču aizlipināšanu, jo ievainojumu iespēja nebūs veicināta. Tāpēc māte labāk pati cērt Ērikai kādu brūcīti un tūlīt sāk pārraudzīt veseļošanās gaitu. "

Baisa grāmata. Smaga grāmata. Grāmata kas liek aizdomāties par cilvēku garīgo veselību, un to kā savlaicīgi nekonstatētas slimības var kaitēt tuviniekiem. Mātes savtīgā, neveselīgā attieksme pret meitu ir slimības sekas, jo normāls cilvēks šādi neliktu savam bērnam dzīvot. 

Lai arī savā aprakstā esmu likusi lielāko uzsvaru uz mātes -meitas, sievietes -sievietes attiecībām, tomēr otrā līnija, kas sašūpo Ērikas būri, ir viņas iespējamās attiecības ar viņas skolnieku, kā kāda cilvēka tumsa var pamodināt citā cilvēkā dusošo tumsu. 

Grāmatai piešķiru 👍👍👍👍.

Izdevējs: Izdevniecība ABG, Vēja suņa klasika