Jauns vīrietis vārdā Caharijs Kacs, kurš stāstam ejot maina savu vārdu, nonāk uz vācu pasažieru kuģa "Prezidents". Šis vīrietis bēg, nav gan īsti skaidrs no kā, un tagad kad pagājuši gadi dalās savās atmiņās par piedzīvojumiem uz "Prezidenta". Tik kas ir patiess un kas fantāzijā radies paliek lasītāja paša ziņā.
Kā lai neņem grāmatu kuru ieteikusi un tulkojusi Silvija Brice? Laikam šoreiz vainīgas būs dažādās paaudzes kurās atrodamies, jo Zaharija Kaca piedzīvojumi mani nemaz neaizrāva. Beigu beigās pati jutos tā it kā sevi būtu apzagusi. Es nozagu sev laiku kuru varēju veltīt citai grāmatai. Interesanti vai ir tāda fobija vai slimība, kad cilvēks par spīti visam turpina un pabeidz lasīt iesāktu grāmatu, nevar šķirties no tās līdz tā nav izlasīta? Jo man acīmredzot tas kait.Rakstīšana par grāmatām ir ļoti subjektīva grāmatu dienasgrāmata. Un lielākoties pie vērtējuma nonāk balstoties uz emocijām, sajūtām kuras radās lasot un to aizverot.
Caharijs Kacs jau pēc dažām nodaļām man sāka atgādināt Minhauzenu. Un diemžēl es neesmu šāda veida literatūras cienītāja, tāpēc es sāku just kā samazinās īkšķīšu skaits kurus piešķiršu grāmatai. Šie stāstiņi par satiktajiem cilvēkiem uz kuģa, kurus diktē Kacs, mani neuzrunāja. Priekš manis, šīs grāmatas lielākais ieguvums ir valoda kurā Silvija Brice ietērpa grāmatu, un neparastais veids kā paskatīties uz karu. Un par to es piešķiru 👍.
No vācu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.