Pieverot acis mēs piekrītam. Noklusējot, atkal mēs piekrītam. Droši vien mēs neatbalstām, bet izvēloties neko nedarīt mēs tomēr piekrītam. Kāds tagad protestēs, es taču veicu ierakstus sociālajos tīklos kuros nosodu to un šo, bet tas ir tāpat kā barot tīģeri, tam metot gaļu pāri metrīgām betona sienām. Rīcība ir vienīgā atslēga kas parāda, ka tu kaut kam nepiekrīti.
Savā pirmajā grāmatā Vanesa Springtona norauj masku daļai sabiedrības, šajā kontekstā francūžiem. Viņa ir pedofila upuris. Viņš ir pasaulslavens rakstnieks, Francijā ļoti iecienīts, tāpēc sabiedrība izvēlas klusēt par to ko redz. Un viņi redz! Redz viņa regulārās attiecības ar mazgadīgām meitenēm. Viņš pat par to raksta, un izdod grāmatas kuras sajūsmina citus, kuri arī grib pārkāpt robežas. Francijā pat bija pieņemts savdabīgs likums par seksuālo pilngadību, kad tā iestājas. Bija izveidota sistēma, sistēma kura atbalsta likums par to ko pieaugušie drīkst nodarīt nepilngadīgajiem. "Piekrišana" sašūpoja sabiedrību, un beidzot lika pārveidot likumus kas piesedza sistēmu.
Vanesa caur savu stāstu atklāj cik daudz esam gatavi pievērt acis un dot atlaides slaveniem cilvēkiem. Un vispār, kam esam gatavi piekrist izvēloties nerīkoties, lai neizjauktu savu rutīnu un nebūtu jāiedziļinās problēmu saknē. Ja es to neredzu tātad tas neeksistē.
Par drosmi atklāt daļai sabiedrības viņu patieso seju, par risku kuru uzņēmās, un atklātību grāmata ir pelnījusi 👍👍👍👍.
No franču valodas tulkojusi Inta Šmite.Izdevējs: Zvaigzne ABC
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.