Lasot šo grāmatu man jāatgādina, ka tā rakstīta citā gadsimtā. Vismaz man šķiet, ka tas naivums, kas ik pa laikam strāvo cauri tekstam, ir tā laika elpa. Neslēpšu, ka man uz nerviem krita lielā Dieva piesaukšana gandrīz katrā nodaļā. Izlasot grāmatu man bija jādodas pameklēt informāciju par pašu rakstnieci. Un tad tapa skaidrs, kāpēc Dievs tik bieži pieminēts, jo viņa nāk no mācītāja ģimenes. Nu un jā, viņa ir baltā. Un to varēja just cauri katrai rindai. Es saprotu, ka viņa cīnījās pret verdzību, un tomēr mani nepārliecināja grāmatā attēloto vergu emocijas. Es labprāt izlasītu grāmatu par verdzību no vergu skatupunkta. Bet tas, protams, nebūs iespējams. Šis laikmeta posms vienmēr tiks stāstīts caur balto cilvēku.
Verga Toma saimnieks, lai arī vienmēr ir labi pret saviem vergiem izturējies, tomēr nu ir nonācis parādu jūgā un lai nebankrotētu pārdot savu uzticamāko vergu, kā arī skaistu puisēnu.
Šis stāsts plūst kā divas upes. Viena ir par mātes mīlestība pret bērnu. Rasei nav nozīmes, kad runa ir par mīlestību pret savu bērnu. Bērna māte nav gatava atdot to nežēlīgajam cilvēku tirgotājiem, tāpēc ar mazo bēg uz Kanādu, kur labākas iespējas ir viņas rases cilvēkiem. Otrā ir Toma ceļš kā pārdotam vergam, ceļā viņš satiek dažādus cilvēkus ar dažādu izpratni par verdzību. Viņš smeļas spēku Dievā, lai arī ilgojas pēc sievas un saviem bērniem.
Bravo, ka tajā laikā šī grāmata vispār ir tapusi un par šo ir runāts. Arī vispārēju ieskatu caur to var gūt par verdzību un to, kas notika baltā cilvēka galvā. Tāpēc grāmatai piešķiršu👍👍👍.
Tulkojis Jūlijs Aldermanis.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.