Trīs laika līnijas- senā Konstantinopole, mūsdienu Amerika un nākotne kaut kur uz kosmosa kuģa. Visus šos laikus vieno sena leģenda vai stāsts, kas kļūst par pavadoni šīs grāmatas varoņiem.
Šie varoņi īsti neiederas ne savā laikā, ne sabiedrībā. Viņus apzīmogo vientulība un turēšanās pie sapņiem par citādāku pasauli, ja ne labāku.
Šajā romānā ir vairāki slāņi, tāpēc katrs var atrast citādāku šķautni, kas grāmatā uzrunās vai vairāk iekritīs sirdī. Piemēram, mani uzrunāja autora atspoguļotais cikliskums- kad nāk uzplaukuma gadi un tos nomaina kara gadi. Un pār šo cikliskumu ietekme ir tikai dažiem cilvēkiem ar varu, kas parauj sev līdzi tautas un civilizācijas.
Šis cikliskums turpināsies tik ilgi, kamēr cilvēka daba paliks tāda, kāda tā nu ir, vai arī planēta tiks iznīcināta līdz galam. Varas un manipulācijas spēles, lai pakļautu.
Bet šajā grāmatā tiek atspoguļots arī paradokss- sapņot un tiekties pēc kaut kā ir labi. Tas liek tev pārvarēt pasaules un sevis uzliktos ierobežojumus. Bet tai pašā laikā laimīgs ir tas, kurš spēj rast prieku tajā, kas viņam jau pieder, un apzinās, ka zāle vienmēr šķiet zaļāka tur, kur neesam mēs. Spēlēšanās ar mums piemītošajām ilūzijām.
Katra grāmatas lappuse, kas veido šo biezo darbu, ir attaisnota. Tajā slēpjas daudz domu, ko pārdomāt un apcerēt. Un tas viss ir ietērpts valodā, kurā grāmatu var viegli un ātri izlasīt.
Es skaidri zinu, ka tagad vēlos izlasīt arī šī autora darbu „Mums neredzamā gaisma”.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.