Tev izgaistot (416lpp.)

Mēs maināmies, un kādā brīdī vairs neesam tie paši, kas bijām pirms desmit, divdesmit un vairāk gadiem. Interesanti, vai, laikam ejot un mums mainoties, mēs vairāk tieši pietuvojamies savai patiesajai dabai vai, tieši pretēji, no tās attālināmies?!

Mia jau ilgi savā laulībā nav laimīga, un laulība kļūst arvien trakāka, mainoties vīram. Kad vīram tiek atklāts audzējs smadzenēs, kura rezultātā mainīsies cilvēka personība, Mia pavisam apjūk, jo vairs nezina, kas viņas laulībā ir bijis patiess un kas - audzēja radītas sekas. Savā ziņā Mia izvēlas to slikto norakstīt uz audzēju, bet vai tiešām pie nelaimīgās laulības vainīgs ir audzējs?

Kad atklājas, ka viņas līdz šim veiksmīgais vīrs ir izputinājis un apzadzis skolu, kuru vadīja, Mia izvēlas palikt pie viņa un palīdzēt pasaulei pierādīt, ka to izdarīja slimība. Tomēr vīrs kļūst arvien agresīvāks un neadekvātāks. Sabiedrības un pašas spiediens - „Kā tad tu tagad pametīsi slimu vīru?” - liek viņai palikt šajā laulībā, bet šajā destrukcijā sāk pazust arī viņas dēls. Kurā brīdī ir jāpasaka: „Stop! Nu gan pietiek!”

Man šajā grāmatā patika tas, ka tajā īsti nav varoņa. Protams, lasot ik pa laikam šķiet, ka rakstnieks visu savu kādreizējo aizvainojumu un neiecietību pret sievieti ir satilpinājis Mias tēlā, jo šajā grāmatā viņa noteikti netiek parādīta skaista un cēla. Bet tieši tas padara šo stāstu tik cilvēcīgu un patiesībā saistošu.

Grāmatas trāpīgais nosaukums „Tev izgaistot” atspoguļo dažādus attiecību dziļumus un to, ka ne jau audzējs ir licis pazust Mias vīram, bet pati Mia laika gaitā ir izzudusi un kļuvusi par sievieti, kas netiek galā ar savu dzīvi un caur šo nespēju traumē savu bērnu.

Grāmatā ir arī šķautne par to, kā sūdīgās attiecībās izgaist bērni. Pieaugušo problēmas pārņem viņus un uzliek uz acīm klapes, un tiek aizmirsts par bērnu un to, kā viņš jūtas, ko viņš redz un piedzīvo.

Daudz skatupunktu paver šī grāmata, un tas ir brīnišķīgi.

No dāņu valodas tulkojis Andrejs Vīksna.

Izdevējs: Latvijas Mediji