Droši vien būtu tikai loģiski, ka cilvēks, kurš raksta grāmatu blogu vairāk nekā desmit gadus, tomēr kā reizrēķinu zinātu autorus un viņu darbus. Bet, ha! Tā nav. Mani vienmēr vairāk interesējusi grāmata un tās saturs, nevis tas, kurš to uzrakstījis. Autori šobrīd varētu mani nosodīt. Un es vispār slikti atceros vārdus un uzvārdus – arī reālajā pasaulē.
Kāpēc to pieminu? Jo ar šo grāmatu piedzīvoju feilu! Keitu Atkinsoni sajaucu ar Mārgaretu Atvudu, kā rezultātā izlasīju grāmatu no kaut kādas detektīvromānu sērijas. Nu, ja jau paņemta, tad jālasa! Starp citu, kādi ir tavi grāmatu feili?
"Kur ir, tur rodas" man bija garlaicīgs detektīvs. Interesantākie tajā bija grāmatas varoņi, viņu raksturi un tēli. Lai arī Džeksons Broudijs ir vairāku detektīvromānu varonis, jāsaka, ka tas netraucēja. Nelikās, ka iepriekšējo grāmatu neiepazīšana kaut kādā veidā traucētu lasīt šo. Un tomēr es nespēju izbaudīt grāmatu. Pat mājās tiku pavilkta uz zoba par tik lēnu lasīšanu.
Nu, ko, Keita Atkinsone, piedod par šo pārpratumu! Bet, ja godīgi, diez vai šī grāmata būtu kļuvusi par manu favorīti arī tad, ja es būtu zinājusi, ko īsti paņemu lasīšanai.
.png)
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.