Amēlija Notomba: "Svešinieks kaimiņos" 136.lpp

Saturs:

Pensionēts pāris pārceļas uz savu sapņu māju laukos. Gatavi baudīt divvientulības laimi. Bet kā izrādās viņiem ir kaimiņš, kurš kļūst par viņu ikdienas sastāvdaļu. Katru dienu vienā un tajā pašā laikā viņš ierodas, un vienā un tajā pašā laikā aiziet. Pārīti šī kaimiņa apciemojumi sāk apgrūtināt. Tie rada jautājumus par kaimiņa dzīvi, bet vēl svarīgāk parāda arī viņu pašu būtību.

Mana atsauksme:

„Šī ir dīvainākā grāmata, kādu esmu lasījusi,” ar šādiem vārdiem tika pasniegta man grāmata. Mani tas ieintriģēja, un es nedomājot ķēros klāt. Paldies dievam, ka bija tikai pāri simtam nedaudz lapu. Neesmu pārliecināta, ka biezāku to spētu izlasīt. Pēc izlasīšanas es joprojām nesaprotu, vai maz esmu to sapratusi?! Iespējams, šī ir viena no tām grāmatām līdz, kurām ir jāizaug, lai to spētu saprast un izbaudīt.

Saprasta vai nesaprasta, bet bez emocijām to izlasot nevar palikt. Pirmais bija apmulsums, apmulsums par visu izlasīto. Pēc tam radās jautājumi un visbeidzot piemeklēja bēdīgums. Bēdīguma garšu radīja paceltais pašnāvības jautājums. Vai dzīve bez laimes attaisno šo soli? Pašnāvība ir gļēvums vai drosme? Un visbeidzot kā rīkoties blakus esošajiem?

Neskatoties uz to, ka stāsts lika padomāt un aizdomāties, es piekrītu cilvēkam kas man iedeva grāmatu. Jā, šī tiešām ir dīvaina grāmata. Un tieši tāpēc, ka tā man liekas dīvaina, priecāšos ja kāds te komentāra izskatā, man izskaidros kāda beigu beigās bija galvenā doma? Kas ir šīs grāmatas kodols?

Grāmata kā cepums:

Tu tajā iekodies un nesaproti ko īsti ēd...

Vērtējums:

1cepums ar pusīti, tāpēc ka lika domāt, un tāpēc ka nebija bieza.