Džoanna Hiksone: "Azenkūras līgava" 464.lpp.

Saturs no grāmatas vāka: Kad Mjetas jaundzimušais bērns iet bojā, viņa kļūst par zīdītāju neprāta pārņemtā karaļa Šarla Sestā galmā. Mjeta rūpējas par Valuā dzimtas princesi Katrīnu, kas ierauta galma dzīves virpulī. Katrīnai pieaugot, viņa kļūst par bandinieku nežēlīgā spēlē - divu ietekmīgu dinastiju cīņā. Viņas brālis dofins un ļaunais, viltīgais Burgundijas hercogs izmanto Katrīnu Francijas mērķu piepildīšanai. Katrīnai nepietiek spēka, lai viņus apturētu, tomēr Azenkūras kaujas iznākums visu maina, un piepeši viņa ir vērtīgāka balva nekā jebkad.
Mana atsauksme:
Par šo grāmatu esmu neizpratnē. Izlasīju ātri, bet nejutu, ka stāstā būtu iegrimusi, nespētu sagaidīt, kas tālāk notiks. Godīgi sakot pēc izlasīšanas nejutu neko. Esmu gatava nākamajai grāmatai. Nav tās sajūtas ka ir žēl atvadīties no grāmatas varoņiem. Man izpalika emocijas un pārdomas. Jā šajā romānā tika atspoguļots tas, ka nevis ir tā kā izskatās. Ka aiz ārējās spozmes un bagātības var slēpties nevīžība un trūkums.

Iespējams, paredzamais sižets atņēma sajūsmu par šo grāmatu, bet toties to uzfrišināja interesantie salīdzinājumi. Tomēr šī grāmata varētu patikt Filipas Gregorijas talanta cienītājiem.

Grāmata kā cepums:
Iztēlojies, ka tev ļoti gribas kaut ko garšīgu, bet tu īsti nezini ko. Atrodi virtuves skapītī aizslēpušos cepuma kārbu. Sapriecājies. Bet līdz ko esi apēdis vienu cepumu, saproti, ka tas tomēr nav tas, ko gribēji vai sagaidīji.

Vērtējums:
3 cepumi

Komentāri