Jāpaspēj noslaucīt asaras, kuras birst kā pupas, pirms zālē tiek iedegta gaisma. Ir diez gan grūti apturēt asaras, ja prāts visu laiku atgriežas pie tikko redzētā. Sen neesmu izjutusi ko tādu teātrī. Tiek iedegta gaisma, aplausi nerimstas, cilvēki ceļas kājās-pelnīti. Ātri notraušu asaras, un cenšos pārslēgties uz priekšā esošo garo mājupceļu. Labi ka man nav jābūt pie stūres. Mašīnā, tumsas aizsegā varu prātā pārcelāt redzēto, izjusto. Nemaz negribas runāt ar līdzbraucējiem. Tikai domāt, pārdomāt. Pirmdien no bibliotēkas ir jāpaņem grāmata. Gribu vēlreiz izjust to ko jutu.
Mana atsauksme: Kādā bezmiega naktī šo grāmatu pirmo reizi lasīju kā pusaudze. Atceros tikai to, ka patika. Ir pagājis laiks un grāmata joprojām patika, tās saturā paustās vērtības, uzskati, manuprāt, joprojām ir dzīvi. Joprojām ir atstumtie un atstūmēji. Nevienlīdzība starp tiem kas dzīvo sabiedrības uzliktajā rāmī un tiem kas savādāk izskatās, savādāk domā, jūt, ir vienkārši savādāki, nemaz nerunājot par tiem, kuriem tā nav pašu izvēle, bet ir piedzimuši ar kādu defektu, slimību, novirzi no sabiedrībā pieņemtajiem skaistuma etaloniem. Lai cik skarbi tas neizklausītos joprojām ir tādi kā Billiji un viņu mammas, ir starp mums māsas Rečedas. Un lai arī reti sastopami, tomēr par laimi gadās dzirdēt par kādu Makmērfiju.
Šī grāmata ir domāta cilvēkiem, kuri ir spējīgi raudzīties plašāk, dziļāk, tiem kas spēj redzēt vairāk par vietu kurā notiek darbība- trakomāju. Tiem kas domā, kuros mazais dumpinieks snauž. Runājot par Kombināta ļaudīm, tad diez vai viņi sapratīs...
Starpcitu, biju pārsteigta, kad uzzināju, ka šis darbs ir tapis LSD ietekmē- tik saprotams, un pat loģisks. Protams ticamības efektu pastiprināja tas, ka Kīzījs pats ir uzturējies brīvprātīgi šādā iestādē, un pat ir piedalījies eksperimentos.
Grāmata kā cepums: pirmais kas ienāca prātā- krustnagliņas. Tām ir tāda interesanta garša, kas ne visiem iet pie sirds. Jā, tie būs krustnagliņu cepumi.
Vērtējums: 4 cepumi. Pēc izrādes biju pārliecināta, ka šis darbs saņems maksimālo vērtējumu, tomēr to lasot radās pārliecība, ka izrāde tomēr bija spēcīgāka par pašu grāmatu. Izrādē spilgtāk tika izcelts un parādīts šī stāsta kodols, būtība.
Saturs no grāmatas vāka: Bezrūpīgais klaidonis un kāršu spēlmanis Makmērfijs, kurš psihiatriskajā slimnīcā nokļuvis, izvairoties no labošanas darbiem, ir dzīvs izaicinājums māsai Rečedai - Lielajai Māsai, kā viņu dēvē pacienti. Rečeda ir diktatore, pieradusi ar savas nodaļas slimniekiem apieties kā ar bezgribas marionetēm. Makmērfijs savukārt ir dzimis brīvībai...
Šī grāmata ir domāta cilvēkiem, kuri ir spējīgi raudzīties plašāk, dziļāk, tiem kas spēj redzēt vairāk par vietu kurā notiek darbība- trakomāju. Tiem kas domā, kuros mazais dumpinieks snauž. Runājot par Kombināta ļaudīm, tad diez vai viņi sapratīs...
Starpcitu, biju pārsteigta, kad uzzināju, ka šis darbs ir tapis LSD ietekmē- tik saprotams, un pat loģisks. Protams ticamības efektu pastiprināja tas, ka Kīzījs pats ir uzturējies brīvprātīgi šādā iestādē, un pat ir piedalījies eksperimentos.
Grāmata kā cepums: pirmais kas ienāca prātā- krustnagliņas. Tām ir tāda interesanta garša, kas ne visiem iet pie sirds. Jā, tie būs krustnagliņu cepumi.
Vērtējums: 4 cepumi. Pēc izrādes biju pārliecināta, ka šis darbs saņems maksimālo vērtējumu, tomēr to lasot radās pārliecība, ka izrāde tomēr bija spēcīgāka par pašu grāmatu. Izrādē spilgtāk tika izcelts un parādīts šī stāsta kodols, būtība.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.