Horvātijas piekrastes pilsētiņā starp diviem maziem bērniem, Luku un Doru, rodas neparasta saikne, jūtas kurām abi vēl ir par mazu. Abi ir nešķirami līdz Doras vecāki pārceļas ar meitenīti uz Parīzi, bet Luka paliek Horvātijā. Pēc sešpadsmit gadiem abi vēlreiz satiekas, jūtas nekur nav pagaisušas.
Mana atsauksme:
Tā kā iegadījās, ka salīdzinoši nesen esmu ko sižetiski līdzīgu lasījusi- Sesilīju Ahernu "Līdz varavīksnei", tad pirmā doma kas iešāvās prātā: "Ak nē! Kārtējais "dvēseļu radinieku" stāsts."
Pēc pirmo nodaļu banalitātes, stāsts kardināli mainīja savu rakursu kļūstot par realitāti. Domāju ka uz ielas mēs bez problēmām varam satikt lupatas Lukas un stiprās Doras. Kā arī noteikti ir kādas ģimenes, kuras novicina rokas un tik nosaka: "Mīlestību neizvēlās!" Un turpina dzīvot savā neprātā...ārprātā.
Tātad, ja ir noskaņojums kam "sāļam", ir vēlme sevī pamodināt kādus dusmu vilnīšus šī ir īstā grāmata. Tik lasot nebrīnies, ja spēsi savilkt kādas paralēles ar kādu no savām paziņām.
Grāmata kā cepums:
Noteikti sāļie cepumi. Varēt pat būt, ka konditors pārrēķinājās un piebēra tā pavairāk sāli.
Vērtējums: 3 cepumi
Komentāri
Ierakstīt komentāru
Priecāšos par Tavu pieskārienu komentāra izskatā.