Deivids Mičels: "Jākoba de Zūta tūkstoš rudeņi" 552.lpp.

Ir darbi par kuriem ir viegli izteikties, un ir tādi darbi kā šis... Cik grūti man tas lasījās, tik grūti par to izteikties... Iespējams šī ir no tām grāmatām kura pašam jāizlasa... Nezinu, tiešām nezinu, esmu nonākusi strupceļā... Paziņas ir sajūsmā par Mičela pirmo darbu, man to nav sanācis nomedīt, tāpēc ķēros pie šī, nospriedusi ja jau tā patīk pirmā grāmata gan jau šī ar būs gana laba. Tagad drusku bail turpināt medības pēc pirmās grāmatas!?! 
Ja pareizi esmu sapratusi no internetā pieejamās informācijas, tad šis patiešām ir vēsturisks romāns. Kurā akcents ir uz vēsturi, bet varoņi ir tikai instrumenti tās atainošanai. Tad nu vēstures mīļi-ienirstiet darbā... Un pēc tam padalieties ar domām, varbūt jūsu viedoklis spēs pamodināt manī kādu viedokli :) Tiešām ir dīvaina sajūta, ka nav sava viedokļa :) Būs lasīšana jāatkārto pēc pāris gadiem.