Džeims Foresters: "Karalienes vārdā" 432.lpp.

Saturs: 16. gadsimta Londona. Tronī sēž Annas Boleinas un karaļa Henrija meita Elizabete I. Karaliene kas savā pārliecībā ir protestante nevis katole. Ne visi ir ar to apmierināti. Katoļu ticības piekritējiem šķiet, ka ir veids kā esošo karalieni gāzt no troņa un atgriezt valstī katolismu. 
Karaliskais herolds Klarensū vienā naktī pašam negribot tiek ievilkts šai cīņā par noslēpuma. Vieni vēlas to atklāt citi nosargāt, kurā pusē nostāsies viņš? Bet pirms izvēles Klarensū ir vispār jāsaprot kur viņš ir ievilkts, jo drauga Mečina atstātais manuskripts vajadzīgās atbildes nesniedz. Toties karalienes sargātāji elpo viņam pakausī. Kā lai aizstāvas, ja nezina, kāpēc vispār viņam uzbrūk?!
Mana atsauksme: romānā ir attēlots viss kas tam laikam piemita, sazvērestības, slepkavības, spīdzināšana, politiskās spēles, minējumi. Šo darbu lasot likās ka lasu kādu detektīvu. Jā, tik tiešām vēsturisku detektīvu. Grāmata ir veidota, kā mīklas rēbuss, kura atminēšanā tu vari piedalīties. Manis lasītajos vēsturiskajos romānos, vienmēr ir gadījies, ka pavīd arī stāstā mīlas, kaisles līnija. Tad nu šis stāsts nopelna plusu no manis ar to, ka iztrūka tieši šai sižetiskajā līnijā paredzamības, banalitātes. Visi attēlotie notikumi ir koncentrēti uz mīklas atminēšanu, ka pašās beigās man tomēr pietrūka kādas rindkopas par to, kas ar varoņiem notiek tālāk. Jā it kā ir atbilde, bet man ar to bija par mazs. Pluss ir arī par to, ka noslēpums kuru visi min, ir uzbūvēts loģiski. Lasot var izsekot rakstnieces domu gājienam caur varoņiem.
Šo grāmatu viennozīmīgi nevar saukt par dāmu romānu, loģiski uzbūvētās mīklas risināšana var savā varā paņemt arī kungus. 
Grāmata kā cepums: noteikti, kāds no cepumiem ar pildījumu, kad sākumā iekožoties jūti tikai mīklas garšu, bet jau ar nākošo kodienu sasniedz viduci, no kura iztek kāds pildījums.
Vērtējums: 2 cepumi, jo pēc izlasīšanas, mani nepārņēma tā ahh sajūta, vai arī tā otra sajūta, ka laiks nu gan paskrēja...