Dzīves pļaukas atstāj nospiedumus dvēselē, izrāde Žanna

Dodoties uz izrādi, man bija pārliecība, ka notikumi būs paredzami. Slinks, jauns vīrietis gribēs tikt pie vieglas dzīves, savaldzinās padzīvojušu sievieti. Tādi apmēram būs notikumi pirmā cēlienā. Nu un jā, otrs cēliens varētu būt par to, ka uzpeld jaunā vīrieša paralēlās attiecības, meitene ir iekritusi, viņš viņā ir iemīlējies tāpēc pamet bagāto Žannu. Bet ikdienas dzīve, komforta trūkums, liek Andrejam mēģināt atgriezties pie Žannas, manipulēt ar viņu. Tikmēr Žanna samīlējusies, dara visu lai atgūtu Andreju, Nu apmēram tādā garā sagaidīju notikumus šajā izrādē. Bet nē, es kļūdījos, pamatīgi. Un cik labi ka tā, urrā!!! 

Žanna ir sieviete ap 50, dzīves sista, lauzta, rūdīta, bet izdzīvojusi. Un kļuvusi par ļoti turīgu uzņēmēju 90.gados pēc Padomju Savienības sabrukuma. Andrejam ir zem 30, vienkāršs lauku puisis, drusku naivs vēl dzīves nesamaitāts. Žanna un Andrejs ir kopā, līdz brīdim kad atklājas, ka viņam ir paralēlas attiecības, kurās meitene ir stāvoklī. Andreja aiziešana Žannā pamodina dēmonus. 

Tomēr, iespējams, es atrados kādā citā izrādē, bet es teikšu, šī bija tikai virsējā čaula. Es uzņemos visu atbildību uz sevi, un apgāžu šo priekšstatu, izrāde nebija par vecākas sievietes attiecībām ar jaunāku vīrieti. Šīs attiecības bija fons, Žannas dzīves stāstam.

Soli pa solītim tika atklāta Žannas dzīve, sakot ar bērnību un vecākiem. Un šie solīši ļāva ar cilvēcīgu sapratni vērot Žannas atriebes soļus. Protams, ne visi izejot cauri tiem mēsliem kam gājusi viņa rīkotos tā, kā rīkojās viņa... Bet būsim atklāti, lielākā daļa tomēr jā, ir grūti ejot caur sūdiem pašam neaplipt ar tiem. Tomēr galvenā varone ir bijusi gana spēcīga, lai mazo maiguma, mīlestības stariņu sevī nav ļāvusi apdzēst pa visam. 

Izrādē ir aina ar kooperatīvo ballīti, šis mirklis izraisīja pretrunīgu emociju vilni. Tomēr apdomājoties sapratu, ka Džilindžers ir precīzi parādījis piedzērušos cilvēku neglīto, vulgāro, trulo uzvedību. 

Žannas atveidotāja Inese Kučinska bija lieliska, nevienā brīdī nerādās šaubas par varones cīņu pašai ar sevi. Aplausu brīdī gan veltīto uzmanību viņai drusku nočiepa izsitēju atveidotāji- Kaspars Gods un Kaspars Kārkliņš, neizejot no tēla un izraisot jaunu smieklu šalti skatītāju rindās. 

Manu izrādes vērtējumu pacēla Žannas pēdējās ainas monologs. Nožēloju, ka nebija kur pierakstīt šīs rindiņas. Tāpēc vien ir vērts aiziet un noskatīties. Vērtējums- 4 cepumi. 

Attēls no http://www.tuttartpitturasculturapoesiamusica.com/