Šanhajas meitenes

Lisas Sī romānu “Sniega Roze un slepenais vēdeklis” notiesāju vienā elpas vilcienā. Beigās bija arī mazliet žēl ka jau viss. Ar šo viņas darbu man gāja pilnīgi pretēji. Nevarēju sagaidīt beigas. Laiks vilkās kā gliemezis. Vienīgais kas spēja mani ar šo romānu sasaistīt, bija vēsturiskais fons, kurā tika būvēts māsu liktenis. 

Apraksts šoreiz būs no grāmatas vāka: "Tveicīgā Šanhaja, Āzijas Parīze, ir pilsēta, kurā saplūdušas dažādas tautas, radot eksotisku vidi ar savdabīgu un neatkārtojamu stilu. Te dzīvo un strādā māsas Meja un Perla – Skaistās meitenes, modeles, kuras pozē māksliniekiem. Viņu portreti ieraugāmi it visur: uz žurnālu vākiem un plakātiem, kalendāros un reklāmās. Pārtikušas un skaistas, meitenes bauda dzīvi, līdz kādudien tēvs paziņo, ka azartspēlēs zaudējis gan savu biznesu, gan meitas un, lai glābtu ģimenes godu, viņām nāksies precēt svešiniekus un turpmāk dzīvot Amerikā. Māsas nolemj bēgt, taču Šanhaju ieņem japāņi un Amerika pēkšņi šķiet kā īsts glābiņš salīdzinājumā ar šausmām, kas notiek dzimtajā pilsētā. Kopā ar māti viņas dodas tālajā ceļojumā, pēc kura nekas vairs nebūs kā agrāk..."

Nu labi, patinot bildi nedaudz atpakaļ, šim darbam piemīt vairāk plusiņu nekā tikai vēsturiskais atainojums. Pie plusiņiem es pieliktu to, ka grāmatu lasot neviļus domas aizklīda pie tā, ka nez vai imigrantu mazbērni - jaunā paaudze, spēj iztēloties cik daudz baiļu, smaga darba, pazemības bija jāiegulda, lai izcīnītu savu vietu svešumā, lai izveidotu šos iebraucēju kvartālus... Vēl viens plusiņš bija- māsu attiecības, vienīgi žēl, ka tikai romāna beigās sanāca ieskatīties jaunākās māsas Mejas prātā un sirdī, tādā veidā radot vēlmi nostāties Pērlas pusē, jo viņu mēs iepazinām vairāk. 

Grāmatas pēdējā nodaļā top skaidrs, ka būs romāna turpinājums. Un ir ar ! Žēl, ja vien otrā daļa nebūs dzirksteļojoši spraigāka. Turēšu īkšķus ka būs, un došos to meklēt.