Visu lietu nozīme (542.lpp)

Šī grāmata nebūs tāds viegls, izklaidējošs romāniņš pludmalei. Bet, tā kā šovasar mums tikpat kā nav dienu kuras varētu pavadīt pludmalē, tad šai ne-vasarai grāmata ir piemērota. Ievīsties segās, paņem kafijas krūzi, un ļaujies pārdomām par dzīvi, mīlestību, visu lietu nozīmi. 

Katram ir savs liktenis, kādam tas ir ļoti dinamisks, negaidīti pavērsieni un pārsteigumi ik uz soļa. Bet citam tik ļoti rāms, ka pašam savā dzīvē jārada krāsas, lai lēno laika plūdumu spētu panest. 

Alma Vitakare pieder pie tiem otriem cilvēkiem. Savu dzīvi pavada rāmā solī, nododoties dabaszinātnēm- sūnu pētīšanai. Tikai mūža otrā pusē sastop cilvēku, kurš iekvēlina viņas sirdi un rada cerību, ka arī miesa radīs piepildījumu. Tikai savas dzīves otrā pusē dodas izzināt pasauli, un arī tikai tāpēc, lai atrastu atbildes kuras mīļotais neatstāja. Un tomēr, pamazām tuvojoties otrai pasaulei, Alma saprot, ka viņas dzīve nemaz nebija tik vienmuļa, ka tajā ir bijis gana daudz krāsu, jo viņa pati tās spēja radīt. 

"Visu lietu nozīmei" piemīt tāds savāds valdzinājums. Šķiet priekš manis šis valdzinājums slēpās Almas cīņā ar racionālo un iracionālo. Grāmatas autore prasmīgi turas pie loģikas, bet tad ir pavērsieni, kas liek aizdomāties par to, ka visu racionāli nevar izskaidrot- no dabas zinātņu, bioloģijas viedokļa. Ka viss šajā pasaulē nav balts un melns. Ka visu nevar ielikt noteiktos rāmjos. Ka cilvēks, tā daba ir rēbuss, kurš jārisina būs vairākām paaudzēm. 

Es nezinu, vai manā dzīvē pienāks tāds brīdis, kad atskatoties iegūšu visu lietu nozīmi. Bet, tas ko es skaidri zinu, ka jau tagad atskatoties uz savu dzīvi, daži mozaīkas gabaliņi nostājas savā vietā.