Mātes piens (176.lpp)

Jau vairākas nedēļas mēģinu pieķerties pie rakstīšanas. Pēc izlasīšanas pēcgarša, bet ne negatīva, ir spēcīga. Tomēr, laikam ejot tā arī neesmu spēju izkristalizēt sev, ko tad es par šo darbu domāju. 

Par Padomju laikiem ir lasīts gana daudz, dzirdēts vēl vairāk, gan slavas dziesmas, gan kritika. Tāpēc, kā bija- tā bija. Vairs nav. Šķiet, ka mani vairāk apmulsināja mātes nemīlestība pret dzīvi. Bet, lai arī autore nepaskaidro cēloni, skaidrs, ka viņa bija slima. Jo tā tiekties pēc nāves, tā nemīlēt dzīvi var tikai psiholoģiski salūzis cilvēks. Nevesels. 

Nevaru gan nepiebilst, ka beigu beigās es no grāmatas gaidīju ko vairāk. Lasiet paši, spriežat paši!