Ziedoņa puķes, ziedoņa sals (144.lpp)

Šī novele ir mans pirmais randiņš, mana pirmā iepazīšanās ar albāņu rakstnieku Ismailu Kadare. Un no šī randiņa es aizgāju apjukusi un nedaudz vīlusies. 

Vārdi ir sapīti skaistos teikumos, katrā rindiņā ir jūtama valodas bagātība. Novelē pret nodaļām kurās paslēpts galvenā varoņa laiks ir nostādītās pret nodaļas, kas ir teikas un mīti, un šī kombinācija rada bardaka sajūtu. Skaidrs, ka Kadare runā par politiku, gan par albāņu saknēm, bet šis mistrojums rada izpratni tikai par to, ka ir piedzīvoti grūti laiki. Pagātne nav īsti atstāta pagātnē, un uz ko cels Albānijas nākotni arī neviens nezina.