"Ikviena dzīve mainoties ietekmē citas"- Svešinieks (430.lpp)

Mainās laiks, attīstās tehnoloģijas, bet cilvēka daba caur visiem gadsimtiem kāda ir tāda ir... Joprojām ļaujam savu dzīvi vadīt mūsu aizspriedumiem, cits vairāk vai mazāk, bet aizspriedumi nekur nepazūd. "Svešinieks" ir romāns par rasu aizspriedumiem, izskata, apkārtējās sabiedrības spiedienu, kas vājākam cilvēkam liek sekot bara instinktam. 

Kanīnai ir izpostītas saknes, saslimstot viņa nonāk baltā cilvēka pasaulē, bet pēc vairākiem gadiem viņai ir jāatgriežas mājās pie indiāņiem. Bet viņa vairs neiederas tur, jo ir redzējusi baltā cilvēka pasauli, un viņa iespējas dzīvē. Tai pat laikā viņa neiederas arī balto cilvēku pasaulē, jo lai kāds cilvēks viņa nebūtu, ādas krāsa traucēs viņai kļūt par "īstu balto". 

Rorijs uzauga redzot, ka viņa ģimene nav tāda kā citiem. Ka mamma un tētis katrs dzīvo savu dzīvi, tikai zem viena jumta. Viņš redz, ka negrib aizvadīt tādu dzīvi, un tāpēc sajutis pasaules alkas dodas to iekarot, kļūstot par biologu. Bet vai viņš pieļaus līdzīgu kļūdu tai kuru jaunībā pieļāva mamma? Vai sabiedrības spiediens un aizspriedumu, būs spēcīgāki par mīlestību? 

Baltvaidzis, kuram šūpulī jau ir ielikta saikne ar jūru, pazaudē savu baru. Šķērsojis nebeidzamus ūdens plašumus, viņš nonāk kādā vietā, kurā ir zosis, nav tādas kā viņš, bet vientulība un modušās seksuālās dziņas liek kļūt par vienu no viņiem. Lai arī iekšzeme nav viņam piemērota un satrauc, viņš ierauga savu mātīti un iekaro viņas sirdi. Vasara paiet, dziņas ir rimušās, un atkal jūra sāk Baltgalvi pie sevi vilināt. Vai Baltvaidzis klausīs iedzimtam instinktam, vai arī ir paliks uzticīgs savai mātītei. 

Grāmatas autors brīnišķīgi apvieno putnu pasauli ar cilvēka. Parādot, ka cilvēks nemaz nav tik ļoti tālāk savā attīstībā kā pati daba. Rorija un Kanīnas stāsts tiek apvienots ar zosu tēviņa Baltgalvja stāstu- radot paralēles. Šī grāmata ir jālasa kā vienots veselums, nevar pāršķirt putnu daļu, jo tad tiek pazaudēta romāna esence. Šī cilvēka un dabas spoguļošanās. 

Jāatzīst- man nepatika grāmatas beigas. Pareizāk, tas kur tā beidzās. Ja stāsts tevi paņems savā varā, tad domājams tev tāpat kā man gribēsies turpinājumu. Bet tiem kam patīk beigas izdomāt pašiem...lieliski! 

P.S.Izlasot šo grāmatu nevar palikt vienaldzīgs jautājumā: dabas piecūkošana. Tāpēc cilvēki, neesam cūkas, un atceramies, ka šeit nedzīvojam tikai mēs, pret Dabu ir jāizturas ar cieņu.