Hipnoze Marijai (144.lpp)

Manuprāt, ir tādas grāmatas kuras lai spētu baudīt ir nepieciešams „pareizais” noskaņojums.  Viena no manām mīļākajām grāmatām ir Baha „Kaija, vārdā Džonatans Livingstons”, tāpēc man lielas ekspektācijas bija par „Hipnoze Marijai”. Laikam tomēr nebija īstā oma, jo grāmatā bija grūti „iebraukt”. 

Pārdomas par to, kā mūsu dzīvi kopš bērnības ietekmē citu pieņemti pieņēmumi un citu patiesības, piemeklē pilotu Džeimiju, dienā kad viņš kādai sievietei palīdz nosēdināt lidmašīnu, kamēr īstais pilots guļ bezsamaņā. Tas, kā viņam izdodas sievietei palīdzēt, liek domāt, ka viņš viņu ir nohipnotizējis, savukārt, tas aizved pie citām pagātnes atmiņām. Viņš reiz piedalījās hipnozes seansā, un tur piedzīvotais atkal uzvirmo. Tā nu viņš nonāk pie domas, ka pasaule nav tāda, kāda tā ir radīta ar cilvēku pieņēmumiem. Ka cilvēkā ir lielāks spēks un potenciāls, nekā tiek izmantos. Vai tiešām zils ir zils? Vai nāve ir visa gals? Vai nejaušību nav, bet gan katras domas, pieņēmuma materializācija? 

Tātad visa pasaule ir pieņemti priekšlikumi, kas kļūst par pārliecībām, kuras pārtop par pieņēmumiem, un tie – par manu personisko galveno patiesību. 
Manas pozitīvās patiesības – „Es varu…”- paver ceļu turpmākajiem pieņēmumiem, jaunām iespējām. Negatīvās – „Es nevaru…” – slēdz man šo ceļu, kļūst par maniem ierobežojumiem. 

Savā veidā var teikt, ka šī ir „Secret” tipa grāmata, un pozitīvās domāšanas, afirmācijas prakšu cilvēkiem tieši laikā.